Argentīnas valdība ir sašutusi par Lielbritānijas plāniem sarīkot militārās mācības Atlantijas okeāna dienvidos un uzskata to par "jaunu nepieņemamu provokāciju, kas var izraisīt bruņošanās sacensības reģionā", teikts Buenosairesas oficiālajā notā, ziņo "Ria Novsti".

Argentīna asi reaģēja uz Londonas paziņojumu par plāniem tuvākajā laikā "rīkot manevrus ar raķešu palaišanu no Malvinu (Folklenda) salām. Argentīna aicina Lielbritāniju atturēties no mācību rīkošanas.

Malvinu (Folklenda) salas ir Argentīnas un Lielbritānijas teritoriālā strīda objekts. Argentīna pārmet Lielbritānijai ANO rezolūcijas neievērošanu, jo ANO noteikusi abām pusēm risināt sarunas par arhipelāga statusu, un līdz tam atturēties no jebkādam vienpusējam darbībām salu akvatorijā.

Šogad maijā britu naftas un gāzes kompānija "Rockhopper Exploration" paziņoja, ka šajā apvidū atklātas pirmās naftas atradnes reģionā, pēc pēdējām aplēsēm, tās var glabāt līdz pat 60 miljoniem barelu.

1982.gadā Argentīnas ekspedīcijas korpuss pārņēma kontroli pār Folklendu salām, praktiski nesastopot neliela britu garnizona pretestību.

Lielbritānija sarāva diplomātiskās attiecības ar Argentīnu un nosūtīja uz reģionu savus bruņotos spēkus. Karš ilga 74 dienas, prasīja 649 Argentīnas un 258 britu karavīru dzīvības.

Pašlaik arhipelāgs ir Lielbritānijas jurisdikcijā. Taču Argentīna uzskata, ka salas 1520.gadā atklājis kapteinis Estebans Gomezs, un tā kā spāņu impērijas tiesību pārņēmēja Dienvidamerikā ir Argentīna, tad arī salas, kuras 1833.gadā pārņēma briti, pienākas tai. Lielbritānijā savukārt uzskata, ka salas 1592.gada atklājis kapteinis Džons Deiviss.

Arhipelāgā ietilpst divas lielas salas – Austrumu Folklenda un Rietumu Folklenda, kā arī 200 mazas saliņas. Salas atrodas aptuveni 500 kilometru attālumā no Argentīnas krastiem un 12 000 kilometru no Lielbritānijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!