UNEP eksperti uzsver, ka piekrastes urbanizācijas problēma visizplatītākā ir jaunattīstības valstīs un tam ir ļoti nepieciešams finansiāls risinājums.
Ziņojums "Jūras vides stāvoklis", kuru trešdien Hāgā preses konferencē prezentēja UNEP izpilddirektors Ahims Šteiners, tiks nosūtīts aptuveni 100 valstīm, kuras piedalīsies UNEP konferencē Pekinā par globālo rīcības programmu jūras vides aizsardzībai.
Kā norādīts UNEP ziņojumā, "panākts labs progress trijos no deviņiem galvenajiem rādītājiem", taču notiek arī pagrieziens "nepareizajā virzienā" četros citos rādītājos, ieskaitot notekūdeņu, atkritumu izgāšanu un pārmērīgo barības vielu daudzumu ūdenī.
"Barības vielas no tādiem avotiem kā lauksaimniecības un lopkopības apmēslo piekrastes zonas, izraisot toksisko aļģu ziedēšanu un palielinot skābekļa deficītu mirušajās zonās," brīdina eksperti.
Ziņojumā arī pozitīvi novērtēts ievērojamais naftas piesārņojuma samazinājums par 90% kopš astoņdesmito gadu vidus.
Eksperti arī norāda, ka samazinās stabilo organisko piesārņojošo vielu pesticīdu un ķimikāliju daudzums, pateicoties pasākumiem, kas tiek īstenoti atbilstoši 2001.gada Stokholmas konvencijai.
Gandrīz 40% pasaules iedzīvotāju dzīvo piekrastes zemēs, kuras veido tikai 6,7% no Zemes virsmas.
Populācijas blīvums piekrastes reģionos 1990.gadā bija 77 cilvēki uz kvadrātkilometru un līdz 2015.gadam varētu pieaugt līdz 115 cilvēkiem uz kvadrātkilometru, brīdina UNEP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
