Apšaude izcēlusies pēc Kadirova un Jamadajeva spēku automašīnu konvoju sadursmes, jo neviena no pusēm nevēlējusies dod ceļu pretī braucošajām automašīnām.
Otrdien Čečenijas Iekšlietu ministrija pieprasīja, lai Jamadajeva ģimene izdot Sulima jaunāko brāli Bardrudi, kura vadītā karavīru vienība piedalījās apšaudē.
Gan Kadirova, gan Jamadajeva ģimenes dzīvo Gudermesā, un viņu abu vidū jau sen valda nesaskaņas par to, kurš kontrolē pilsētu.
Jamadajeva kontrolētais bataljons neatrodas Kadirova tiešā pakļautībā, bet Krievijas Galvenās izlūkdienesta pārvaldes (GRU) kontrolē.
Krievijas mediji ziņo, ka Kadirovs pilsētā ievedis lielu daudzumu savu spēku, kas aplenkuši Jamadajeva ģimenes māju un gatavojas to ieņemt.
Aculiecinieki situāciju raksturo kā ļoti saspīlētu un pauž bažas, ka kuru katru mirkli starp spēkiem sāksies kaujas.
Jamadajevu brāļi - pavisam pieci - nāk no Benoi teipa (klana), kas ir viens no ietekmīgākajiem un senākajiem klaniem Čečenijā. Benoi klans faktiski kontrolē Gudermesu, kas ir otrā lielākā pilsēta Čečenijā.
Dudajeva un Mashadova valdīšanas laikā divi no Jamadajevu brāļiem, kā brigādes ģenerāļi, karoja pret Krievijas spēkiem. 1999. gadā klans nolēma atbalstīt Krievijas izraudzīto Čečenijas prezidentu Ahmadu Kadirovu un bez kaujas atdeva Gudermesu federālajiem spēkiem, lai pasargātu pilsētu no iznīcības.
Kadirovs kontrolē Čečenijas Iekšlietu ministrijai pakļautās "Ziemeļu" un "Dienvidu" specvienības, elitāro vienību "Ņeftepolk", kas aizsargā naftas infrastruktūru, arī viņam ir savu personīgo kaujinieku vienība.
Savukārt Sulims Jamadajeva vada aptuveni 1000 karavīru lielu "Austrumu" specvienības bataljonu, kas atrodas Krievijas Galvenās izlūkdienesta pārvaldes (GRU) kontrolē.
GRU pakļautībā atrodas arī Saīda Madomeda Kakijeva "Rietumu" bataljons, kurā ietilpst aptuveni 900 īpašo uzdevumu karavīri. Atšķirībā no Kadirova un Jamadajeva spēkiem, Kakijevs un viņa vīri Čečenijas karos cīnījās Krievijas pusē.
Jamadajeva, Kakijeva un Kadirova starpā valda naidīgas attiecības, ne reizi vien iesaistoties vardarbīgās cīņās par militāro kontroli valstī.
Cilvēktiesību organizācijas šos spēkus neskaitāmas reizes apsūdzējušas nelikumīgās akcijās pret civiliedzīvotājiem, spīdzināšanās un cilvēku nolaupīšanās, lai izvilinātu no paslēptuvēm čečenu kaujiniekus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
