Taču pirmie ziņojumi Slovēnijas kaimiņvalstīm saturēja piezīmi, ka tās ir mācības. Nedaudz vēlāk EK nosūtītajā brīdinājumā piezīmes par mācībām vairs nebija.
Slovēnijas vides ministrs Janezs Podobniks sacīja, ka sākotnēji brīdinājums kļūdaini izplatīts ar piezīmi "mācību trauksme", bet kļūda ātri pamanīta un izlabota.
"Mēs izmantojām nepareizo formu ar piezīmi "mācību trauksme". Tā bija kļūda, kas bija cilvēcīga kļūda," Podobniks sacīja Luksemburgā, kur viņš vada ES vides aizsardzības ministru sanāksmi.
Īpaši saniknota par kļūmi bija Austrija.
"Tas nav normāli - izsludināt trauksmi Eiropā, bet Austriju, Itāliju un Ungāriju informēt, ka tās ir tikai mācības," sacīja Austrijas vides ministrs Jozefs Prēls.
"Tas ir nekavējoties jānoskaidro, un mēs vēlamies zināt, kā radās šī pretrunīgā informācija. Austrijas dienesti ir veikuši pārbaudes uz robežas un nav konstatējuši palielinātu radiācijas līmeni. Attiecībā uz kodolspēkstacijām nav tādas lietas kā pilnīga drošība," viņš sacīja.
Tajā pašā laikā Horvātija, kas vēl neietilpst ES sastāvā, informāciju par negadījumu saņēma tikai trīs stundas vēlāk, kaut arī Krško atrodas tikai 30 kilometru attālumā no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas.
Slovēnijas Kodoldrošības administrācijas pārstāvis Marjans Tkavcs ceturtdien atzina, ka valsts pārcentusies, izsludinot ES mēroga trauksmi.
"Jā, mēs pārsteidzāmies, ziņojot par negadījumu Krško visā Eiropā," atzina Tkavcs, piebilstot, ka, tagad izvērtējot negadījumu, ir skaidrs, ka dzesēšanas šķīduma noplūde bija samērā neliela problēma.
"Tā bija pirmā reize, kad mums bija noplūde galvenajā dzesēšanas sistēmā. Tas ir arī neparasts notikums starptautiskā mērogā, tāpēc mums tas izraisīja satraukumu un paziņojums Briselei šķita pamatots," skaidroja Tkavcs.
"Kodoldrošības aģentūra jau ir atvainojusies par nepareizās formas [mācību] izmantošanu. Nav nekādas vajadzības pēc aizsardzības pasākumiem cilvēkiem un videi. Ir vajadzīgi tikai ļoti nelieli remontdarbi," skaidroja ministrs.
Tiklīdz problēma bija apzināta un kontrolēta, Ļubļana nekavējoties informējusi Briseli par trauksmes atcelšanu.
Savukārt EK pārstāvis skaidroja, ka Slovēnijai nebija pienākums izplatīt plašu brīdinājumu par noplūdi. Trauksme jāizsludina nopietnāku avāriju gadījumos, kad nacionālā valdība ir ķērusies pie "plaša mēroga rīcības".
Tomēr izsludinātā trauksme radījusi jautājumus par procedūru šādos gadījumos.
"Mums noteikti ir jājautā, kāpēc viņi tā rīkojās," sacīja Vācijas vides aizsardzības ministrs Zigmārs Gabriels, tajā pašā laikā atzīstot: "Pozitīvā puse ir tāda, ka sistēma darbojas. Es labāk dodu priekšroku nevajadzīgai trauksmei, nevis kādai neizplatītai trauksmei."
Pēc saņemtā brīdinājuma no Slovēnijas EK atbilstoši standarta procedūrai trešdien aktivizēja ECURIE sistēmu, nekavējoties izplatot informāciju visām 27 ES dalībvalstīm. ECURIE sistēma tika izveidota 1987.gadā pēc Černobiļas AES katastrofas.
Šī bija pirmā reize, kad izmantota ECURIE trauksmes sistēma.
ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) pavēstīja, ka tās Negadījumu un ārkārtas situāciju centrs ticis informēts par "neikdienišķu notikumu" Krško AES plkst.18.20 pēc vietējā laika un ka spēkstacija tiekot manuāli apturēta.
"Neikdienišķs notikums" ir zemākais līmenis ārkārtas situāciju četru pakāpju tabulā, norādīja IAEA, piebilstot, ka seko līdzi situācijai Krško AES.
Slovēnija informēja, ka Krško AES reaktoru darbība pēc negadījuma apturēta.
"Spēkstacija ir slēgta, un noplūdes vieta ir atrasta. Tagad reaktoram aptuveni dienu būs jāatdziest, pirms varēs saremontēt noplūdes vietu," paziņoja Slovēnijas Kodoldrošības administrācijas vadītājs Andrejs Stritars. "Pēc manām prognozēm, tā būs slēgta vairākas dienas. Taču nav nekādas ietekmes uz vidi, un situācija tiek kontrolēta."
Slovēnijas iekšlietu ministrs Dragutins Mate ceturtdien apliecināja, ka dzesēšanas šķidruma noplūde AES nav radījusi draudus.
"Es šorīt saņēmu informāciju, ka nekas problemātisks nav noticis," pavēstīja Mate, ierodoties Luksemburgā uz ES iekšlietu ministru sanāksmi. "Vide nav piesārņota, viss ir kārtībā. Tā ir stabila situācija."
Viņš sacīja, ka "AES tika apturēta preventīvu apsvērumu dēļ".
Krško AES atrodas Slovēnijas dienvidrietumos netālu no Horvātijas robežas. Astoņdesmitajos gados amerikāņu būvētā AES pieder kopīgi Slovēnijai un Horvātijai, un tās jauda ir 696 megavati.
Krško AES saražo 20% no Slovēnijā patērētās elektroenerģijas un 15% no Horvātijas vajadzībām.
Kā informēja Radiācijas drošības centra direktors Andrejs Salmiņš, Latvijā radiācijas līmenis pēc bojājuma Slovēnijas Krško AES galvenajā dzesēšanas sistēmā nav palielinājies un bojājumi ne mazākajā mērā nav ietekmējuši radiācijas un kodoldrošības situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
