No šī incidenta izauga tā sauktās 1968.gada paaudzes kreisi radikālā protestu kustība, kas savukārt dzemdināja teroristisko grupējumu Sarkanās armijas frakcija (RAF), kurš vainojams vairākas desmitgades ilgušajās slepkavībās, cilvēku nolaupīšanās un spridzināšanās.
Vēsturnieki, kas strādā valdības dienestā, kurš pārrauga "Stasi" arhīvus, konstatējuši, ka Karls Heincs Kurrass ar segvārdu "Otto Bols" Austrumvācijas slepenā dienesta labā izspiegojis Rietumberlīnes policiju jau kopš 1955.gada.
Tomēr "Stasi" arhīva dokumentos nav pierādījumu, ka komunistu valsts drošības dienests būtu viņam uzdevis nogalināt Onezorgu, atdzīst vēsturnieki.
"Viņš ziņoja par pārbēdzējiem, ASV slepeno dienestu materiāliem, nolaupīšanām Rietumberlīnē un bēgļiem [no Austrumvācijas]," žurnāla "Deutschland Archiv" publikācijā raksta Hemūts Millers-Engbergs un Kornēlija Jabsa. "Pasūtījuma slepkavība šķiet mazticama. Tomēr lieta izraisa jautājumus."
Vēsturnieki rakstā citē ziņu, kuru "Stasi" Kurrasam nosūtījusi pēc Onezorga nošaušanas: "Iznīcini visus materiālus. Pārtrauc uz laiku darbību. (..) Uztver notikušo kā ļoti nožēlojamu incidentu."
Millers-Engbergs un Jabsa norāda, ka Austrumberlīne pēc notikušā pauda solidaritāti ar Onezorgu, tādējādi no viņa nāves cenšoties gūt labumu.
"Kas būtu noticis ar dzimstošo studentu un ārpusparlamentārās [opozīcijas] kustību, ja tā 1967.gada jūnijā uzzinātu par Kurasa sakariem ar "Stasi"?"
Pats Kurass, kuru pierādījumu trūkuma dēļ Onezorga nāvē attaisnoja, noliedz, ka būtu strādājis "Stasi" labā, vēsta laikraksts "Der Tagesspiegel".
Taču abi vēsturnieki apgalvo, ka viņš bijis arī Komunistiskās partijas biedrs.
"Viņam ir drosme un bezbailība, lai veiktu grūtus uzdevumus," raksta autori citē "Stasi" sniegto Kurrasa raksturojumu.
Tomēr, komentējot iespēju, ka "Stasi" varētu būt mudinājusi savu aģentu ķerties pie ieroča, vēsturnieki uzsver: "17 sējumos dokumentu tam nav pierādījumu."
1950.gadā dibinātā "Stasi" savulaik tika uzskatīta par vienu no represīvākajām policijas struktūrām pasaulē, un tās aģenti bija iefiltrējušies faktiski ikvienā Austrumvācijas dzīves jomā. Disidentu vajāšanai komunistu slepenais dienests izmantoja gan spīdzināšanu, gan iebaidīšanu, gan ārkārtīgi plašo ziņotāju tīklu.
Tuvojoties Berlīnes mūra krišanas 20.gadadienai, kuru svinēs šī gada novembrī, Vāciju joprojām satricina jauni atklājumi, kas liecina, cik tālu sniegušies "Stasi" taustekļi.
Šonedēļ kanclere Angela Merkele atzina, ka "Stasi" aģenti savulaik centušies savervēt arī viņu, taču nākamā apvienotās Vācijas valdības vadītāja nekavējoties šo piedāvājumu esot noraidījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
