Foto: EPA/LETA
Tieši pirms gada Vašingtonā notikusi Baraka Obamas inaugurācijas ceremonija, kurš kļuvis par pirmo tumšādaino prezidentu ASV vēsturē.

Šajā laikā amerikāņu līderis zaudējis dažus procentus savas popularitātes reitingā, taču joprojām bauda ievērojamu ASV iedzīvotāju atbalstu.

Noslēdzot pirmo gadu valsts vadītāja amatā, Obamas reitings ir 57%, bet kad viņš bija tikko iekārtojies Ovālajā kabinetā 2009. gadā 20. janvārī, viņam uzticējušies 63% amerikāņu.

Popularitātes kritumu analītiķi galvenokārt saista ar smagu ekonomikas stāvokli un ASV administrācijas nespēju tikt galā ar augstu bezdarba līmeni, kas sasniedz 10%.

Pašreizējais Obamas reitings ir zemāks nekā savulaik Ronaldam Reiganam, taču augstāks nekā Bilam Klintonam pēc gada prezidenta amatā.

Pēc gada ASV prezidenta amatā Obama nevar palepoties ar īpaši garu paveiktā sarakstu, kamēr neizpildītie priekšvēlēšanu solījumi turpina krāties.

Lai gan Obama spēris zināmus soļus, pildot savu apņemšanos izvest karaspēku no Irākas un ierobežot lobistus, prezidentam nācies samierināties ar politisko realitāti un, lai arī reizēm nelabprāt, pieņemt kompromisus, kas pavēruši darbalauku viņa kritiķiem.

Starp solījumiem, kurus izrādījies grūti pildīt, ir gan apņemšanās nepaaugstināt nodokļus, gan budžeta izdevumu samazināšana, gan paziņojums, ka līdz 2009. gada beigām tikšot slēgts aizdomās turēto teroristu cietums Gvantanamo.

Dažus mēnešus pirms noteiktā termiņa beigām amatpersonas atzinušas, ka cietuma slēgšana izrādījusies sarežģītāka, nekā tika uzskatīts iepriekš, un pašlaik šīs process atlikts uz nenoteiktu laiku.

Galvenais secinājums ir tāds, ka Obamas "skaļas" pirmsvēlēšanu ambīcijas kliedējuši pragmatiskie apsvērumi, kas, iespējams, ir viena no būtiskākajām viņa prezidentūras pirmā gada iezīmēm.

ĀRPOLITIKA

Būdams kandidāts, Obama dažādi izcēla savus agrīnos iebildumus pret Irākas karu un solīja 16 mēnešu laikā izvest no vardarbības plosītās valsts amerikāņu kaujas vienības. Kļūdams par prezidentu, karaspēka izvešanu viņš jau pārnesis par diviem mēnešiem - uz 2010.gada augustu.

Taču pat pēc minētā termiņa Irākā paliks 35 līdz 50 tūkstoši ASV militārpersonu, kas tur uzturēsies līdz pat 2011.gada beigām, apmācot, apgādājot un konsultējot irākiešu drošības spēkus, kā arī sniedzot tiem palīdzību pretterorisma operācijās.

Būdams kandidāts, Obama solīja turpināt cīņu ar "Al Qaeda" Afganistānā, apgalvojot, ka iebrukums Irākā esot novērsis ASV uzmanību no pretterorisma kara prioritātēm. Līdz savas prezidentūras termiņa beigām Obama izsludinājis jaunu Afganistānas kara stratēģiju, nomainījis kara plosītajā valstī izvietoto ASV spēku komandieri, dubultojis uz turieni nosūtīto amerikāņu militārpersonu skaitu un apņēmies līdz šī gada vidum ASV kontingentu palielināt vēl par 30 000 vīru.

Priekšvēlēšanu laikā Obama solīja atjaunot ASV prestižu pasaulē, iesaistoties sadarbībā gan ar Vašingtonas sabiedrotajiem, gan ar līdzšinējiem pretiniekiem, taču tagad viņam jāatzīst, ka priekšvēlēšanu retoriku iedzīvināt reālajā pasaulē nebūt nav viegli.

Obama pauda apņēmību īstenot "stingru tiešo diplomātiju", lai pārliecinātu Irānu atturēties no kodolieročiem. Nonākot amatā, viņš Teherānai piedāvāja dialogu, vērsās tieši pie irāņu tautas un mēģināja iesaistīt Irānu daudzpusējās sarunās, taču lielākā daļa varas turētāju Teherānā faktiski ignorējuši Baltā nama saimnieka centienus. Obamam nav arī izdevies pārliecināt pasaules lielvalstu līderus par stingrāku ekonomisko sankciju nepieciešamību pret Irānu.

Arī Ziemeļkorejas kodolprogrammas radīto problēmu risinājums, šķiet, nav ar roku sasniedzams. Phenjanas vēstnieks ANO gan ir paziņojis, ka ziemeļkorejieši esot gatavi sarunām, taču kā priekšnoteikumu izvirzījis līdzšinējo sankciju atcelšanu.

Lai gan Obamam priekšā vēl ir daudz neatrisinātu problēmu, eksperti norāda, ka sperti arī ievērojami soļi uz priekšu, par galveno no kuriem tiek minēta attiecību uzlabošanās ar Krieviju. Abas lielvalstis pašlaik mēģina sarunāties kā sabiedrotie, nedaudz attālinoties no iepriekšējiem gadiem raksturīga sāncensības gara.

TERORISMS

Savas kampaņas interneta vietnē 2008.gadā Obama paziņoja, ka "mums jādubulto mūsu centieni, lai pēc 11.septembra īstenotie pasākumi atbilstu draudiem, kurus mūsu valstij rada ar lidmašīnām saistīts terorisms".

Spriedums par šī solījuma izpildi tika pasludināts pagājušajā mēnesī, kad terorists, kurš varasiestādēm jau iepriekš bija zināms, paslēpis savā apģērbā sprāgstvielas, netraucēti iekāpa lidmašīnā, kas devās uz ASV. Nelaimi novērsa tikai nejaušība - nenostrādāja detonators.

EKONOMIKA, NODOKĻI UN BUDŽETA DEFICĪTS

Obama pārmantoja ekonomiku, kas atradās smagas depresijas stāvoklī, taču šobrīd tā uzrāda zināmas atlabšanas pazīmes. Ekonomikas krīzei attīstoties faktiski vienlaicīgi ar priekšvēlēšanu kampaņas noslēgumu, tās pārvarēšana netika minēta viņa sākotnējos solījumos. Taču Obama pamanījās savu galveno pretkrīzes pasākumu paketi īstenot tādējādi, ka viņam gandrīz pilnībā izdevās izpildīt arī vienu no saviem galvenajiem politiskajiem solījumiem.

Savas kampaņas laikā Obama solīja, ka 95% strādājošo ģimeņu nodrošinās 1000 dolāru lielas nodokļu atlaides.

Atvēlot 787 miljardus dolāru ekonomikas stimulēšanai, tika paredzētas 800 dolāru lielas nodokļu atlaides ģimenēm, kas pelna līdz 150 000 dolāru gadā. Uz regresīvi mazākām atlaidēm var pretendēt arī ģimenes, kuras pelna līdz 190 000 dolāru gadā.

Obama solīja, ka tiem, kas pelna mazāk par 250 000 dolāru gadā, nebūs jāmaksā lielāki nodokļi, un arī tas izrādījies tiesa, ja vien nodokļu maksātājs nav smēķētājs.

Obama, kurš pats reizēm "uzrauj dūmu", parakstījis likumu, kas par 159 procentiem palielina nodokli, ar kuru tiek aplikta katra cigarešu paciņa. Arī citi tabakas izstrādājumi aplikti ar tādu pašu vai pat augstāku nodokli. Ar tādējādi gūtajiem ieņēmumiem iecerēts segt bērnu veselības aprūpes izdevumus, tādējādi pildot vēl vienu Obamas priekšvēlēšanu solījumu - nodrošināt, ka visu bērnu veselība tiktu apdrošināta.

Vienlaikus Obama apsolīja sava pirmā prezidentūras termiņa laikā federālā budžeta deficītu samazināt vairāk nekā divkārt, taču šī solījuma izpilde tagad šķiet faktiski neīstenojama, ņemot vērā tēriņus ekonomikas stimulēšanai un miljardus, kurus prasījusi grūtībās nonākušo banku un autoražotāju glābšana.

2009.gadā federālā budžeta deficīts sasniedza jaunu rekordu - 1,42 triljonus dolāru, un 2010.fiskālā gada pirmajos divos mēnešos budžeta iztrūkums ir par sešiem procentiem lielāks nekā tajā pašā laika periodā pērn.

VESELĪBAS APRŪPE

Kampaņas laikā Obama solīja palielināt to cilvēku skaitu, kuriem ir veselības apdrošināšana, izdevumus sedzot ar nodokļu paaugstināšanu tiem amerikāņiem, kuri pelna vairāk nekā 250 000 dolāru gadā, kā arī apliekot ar nodokļiem uzņēmumus, kas neapdrošina savus darbiniekus.

Lai gan likumdevēji ievērojumi pavirzījuši uz priekšu visaptverošu veselības aprūpes sistēmas reformu plānu, tā galīgā versija joprojām nav saskaņota. Starp Pārstāvju palātas un Senāta apstiprinātajām versijām joprojām ir būtiskas atšķirības. Ar panākto kompromisu nav apmierināts demokrātu kreisais spārns, jo faktiski noraidīta valdības finansētā apdrošināšanas programma, kuru Obama solīja pirms vēlēšanām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!