"Jā, es to darītu atkal," Breiviks teica prāvas otrajā dienā, paziņojot, ka pavadīt dzīvi cietumā vai mirt par savu tautu būtu "lielākais gods".
Savā liecībā 33 gadus vecais ekstrēmists sarīkoto bumbas sprādzienu un apšaudi Norvēģijas valdošās Darba partijas jaunatnes organizācijas nometnē raksturoja kā preventīvus pasākumus, lai aizsargātu etniskos norvēģus un izvairītos no Eiropas kultūras kara ar musulmaņiem, tādēļ lūdza tiesu viņu attaisnot izvirzītajās apsūdzībās par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu.
Tiesas priekšsēdētāja Venke Elīsabete Arntsena viņu pārtrauca, kad Breiviks bija izmantojis viņam atvēlētās 30 minūtes, lai paustu pret islāmu un imigrantiem vērstu ideoloģiju.
Apsūdzētajam tika ļauts nolasīt iepriekš sagatavotu tekstu, bet tiesnese lūdza mainīt cinisko toni un politisko retoriku.
Breiviks Oslo raksturoja kā "multikulturālu elli", sakot, ka "kristieši ir kļuvuši par vajātu minoritāti" un "musulmaņu radītās asiņu upes" plūst tādās Eiropas pilsētās kā Madride, Londona un Tulūza.
"Multikulturālisms ir pašiznīcinoša ideoloģija," uzsvēra Breivīks, paužot nicinājumu pret Norvēģijas dāsno imigrācijas politiku.
Viņš salīdzināja Darba partijas jaunatnes organizāciju AUF ar Hitlera Nacistiskās partijas jaunatnes atzaru, uzsverot, ka "lielākā daļa AUF biedru ir naivi un ideoloģiski apstrādāti".
"Tie nebija nevainīgi bērni, bet gan politiskie aktīvisti," argumentēja šāvējs, bet uzbrukumā izdzīvojušie un upuru radinieki kratīja galvas, nespējot noticēt dzirdētajam argumentam un nespējot sagaidīt runas beigas.
Viņa runu tiesa aizliedza pārraidīt televīzijā, jo pastāvēja bažas, ka runu Breiviks izmantos savas ideoloģijas izplatīšanai.
Savus uzbrukumus Breiviks raksturoja kā "iespaidīgāko kāda nacionālistu kaujinieka veiktu operāciju gadsimta laikā", kas bijis arī "aizraujošākais un izsmalcinātākais uzbrukums kopš Otrā pasaules kara".
Otrdien, atsākoties prāvai pret ekstrēmistu, advokāti un prokurori pieprasīja atcelt tiesas piesēdētāju Tomasu Indrebū, jo viņš atzina, ka dienu pēc uzbrukumiem pērn jūlijā interneta forumā aicināja piespriest uzbrucējam nāvessodu. Norvēģijā nāvessods ir atcelts. Indrebū vietā stājās cita piesēdētāja, kas jau atradās tiesas zālē.
Breivika lietu izskata piecu tiesnešu komanda, ko veido divi profesionāli tiesneši un trīs tiesas piesēdētāji. Šāda tiesu sistēma Norvēģijā izveidota, lai ļautu prāvās piedalīties arī pilsoņu pārstāvjiem.
Otrdien Oslo rajona tiesa turpina skatīt lietu pret 33 gadus veco Breiviku, kas apsūdzēts par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, lai gan šo termiņu var pagarināt, ja ekstrēmistu, kura uzbrukumos pērn jūlijā tika nogalināti 77 cilvēki, tiesa atzīs par bīstamu sabiedrībai.
Pirmdien tiesas prāvas pirmajā dienā uz jautājumu, vai viņš atzīst savu vainu, Breiviks atbildēja: "Es atzīstu, ka esmu to izdarījis, bet neuzskatu sevi par krimināli vainīgu un paziņoju, ka esmu to darījis pašaizsardzības nolūkā."
Tāpat viņš paziņoja, ka neatzīst Oslo rajona tiesas likumību, norādot, ka viņu drīkstot tiesāt tikai militārā tiesa.
"Es neatzīstu Norvēģijas tiesu. Jūs saņēmāt savu mandātu no politiskajām partijām, kas atbalsta multikulturālismu," viņš teica tiesai. "Es neatzīstu tiesas varu," uzsvēra ekstrēmists un piebilda, ka tiesneses laba draudzene ir bijušās Norvēģijas premjerministres un Darba partijas līderes Grū Harlemas Bruntlannes māsas draudzene.
Galvenā uzmanība tiesas procesā, kas ilgs desmit nedēļu, tiks pievērsta tam, vai Breiviks ir krimināli pieskaitāms un juridiski atbildīgs par savu rīcību, kas noteiks, vai viņam varēs piespriest cietumsodu vai arī viņš būs jānosūta uz psihiatrisko ārstēšanos.
Breiviks iepriekš savu rīcību raksturoja, kā "cietsirdīgu, bet nepieciešamu". Viņš apgalvoja, ka darbojies vienatnē un aizsargājis sevi pret "valsts nodevējiem", kas atver Norvēģiju multikulturālismam un pieļauj "musulmaņu invāziju" Eiropā.
Jaunā psihiatriskajā ekspertīzē, kuras rezultāti tika publiskoti 10.aprīlī, konstatēts, ka labējais ekstrēmists ir garīgi pieskaitāms, lai gan iepriekš veiktajā psihiatriskajā ekspertīzē Breiviks tika atzīts par garīgi nepieskaitāmu, kas nozīmēja, ka viņam nevarētu piespriest cietumsodu, bet gan ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā.
Pērn 22.jūlijā Breiviks sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
