"Daži cilvēki izskatās kreisāki nekā citi," sestajā prāvas dienā Oslo rajona tiesā skaidroja Breiviks, piebilstot, kā ar bisi un pistoli izvēlējās "marksistus", izlaižot jaunos puišus, kas esot izskatījušies konservatīvi.
"Šī persona.. šķita labēja, tāds bija viņa izskats. Tādēļ es uz viņu neraidīju nevienu šāvienu," teica 33 gadus vecais ekstrēmists, kura pieskaitāmība ir galvenais jautājums, uz ko jāatbild tiesai desmit nedēļas ilgajā prāvā, kas sākas 16.aprīlī.
Breiviks sniedza detalizētu izklāstu par abiem pērn 22.jūlijā sarīkotajiem teroraktiem. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja automašīnā ievietotas bumbas sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.
Viņš noraida, ka ir krimināli sodāms, uzstājot, ka upuri bija "nodevēji", kuru multikulturālistiskie uzskati veicina "musulmaņu invāziju" Eiropā.
Pirmdien viņš pauda savu pirmo atvainošanos nevainīgajiem garāmgājējiem, kas tika ievainoti vai gāja bojā, kad valdības kvartālā eksplodēja viņa izgatavotā 950 kilogramus smagā no mākslīgajiem mēslošanas līdzekļiem pagatavotā bumba.
"Viņiem visiem vēlos pateikt, ka man ir ļoti žēl par to, kas notika," viņš teica, piebilstot, "kas noticis, tas noticis".
Viņš savus teroraktus nosauca par "mazāku barbarismu, lai novērstu lielāku", acīmredzami domājot Eiropas kultūras pagrimumu, kas, viņaprāt, draud, ja netiks apturēta multikulturālisma politika.
22 gadus vecais Adrians Pracons aģentūrai "Reuters" stāstīja, ka Utejas salā Breiviks izvēlējies viņu nenogalināt. "Atceros, kā viņš diezgan ilgi mērķēja ar ieroci uz mani pirms to nolaida un aizgāja," stāstīja traģēdijā Utejas salā, kur tobrīd atradās gandrīz 600 cilvēki, izdzīvojušais jaunietis.
Vēlāk vairāk nekā stundu ilgušā slaktiņa laikā Breiviks vēlreiz pienācis pie jaunieša, kas tobrīd izlicies par mirušu, un iešāvis poļu imigranta dēlam plecā.
Lai parādītu savu sirdsapziņu, Breiviks norādīja, ka atstājis dzīvu kādu desmit gadus vecu zēnu, jo "nevarēja saprast, ko tik mazs zēns dara nometnē, kur iepotē politisko ideoloģiju".
Zēna vārds netiek atklāts, bet zināms, ka viņa tēvs Trons Berntsens - pensionēts policists - bija salas apsargs, kas, saskaņa ar apsūdzībā teikto, kļuva par Breivika pirmo upuri Darba partijas jaunatnes organizācijas nometnē.
Breiviks ir apsūdzēts par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, lai gan šo termiņu var pagarināt.
Bērings-Breivīks iepriekš atzina, ka vēlas, lai viņu atzīst par psihiski veselu un spējīgu atbildēt par savu rīcību, lai viņa ideoloģiju un manifestu neuzskatītu par mēnessērdzīgā murgiem.
Jaunā psihiatriskajā ekspertīzē, kuras rezultāti tika publiskoti 10.aprīlī, konstatēts, ka labējais ekstrēmists ir garīgi pieskaitāms, lai gan iepriekš veiktajā psihiatriskajā ekspertīzē Breiviks tika atzīts par garīgi nepieskaitāmu, kas nozīmē, ka viņam nevarētu piespriest cietumsodu, bet gan ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā. Par to, vai Breiviku uzskatīt par pieskaitāmu, balstoties uz ekspertīžu materiāliem, jāizlemj tiesai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
