Čavess uzvar referendumā par pilnvaru termiņa ierobežojumu atcelšanu

Kā paziņoja vēlēšanu komisija, par grozījumiem konstitūcijā nobalsojuši 54% vēlētāju.

"Lai dzīvo revolūcija," tūkstošiem atbalstītāju uz prezidenta pils balkona paziņoja Čavess. "Mēs nostiprināsim jau izdarīto, un tad no nākamā gada mēs būsim daudz labākā pozīcijā, lai atklātu jaunus apvāršņus."

Čavess joprojām bauda lielu popularitāti, īpaši nabadzīgo vidū, jo viņi ir ieguvēji no naftas ienākumu uzturētajām sociālajām programmām.

Tomēr prezidenta mēģinājums grozīt konstitūciju 2007.gada decembrī negaidīti izgāzās. Toreiz Čavess sev vēlamo prezidentūras termiņu ierobežojumu atcelšanu bija apvienojis ar tādiem populistiskiem jaunievedumiem kā sešu stundu darbadiena. Taču daudzus vēlētājus satrauca, ka, viņuprāt, jau tā pārlieku koncentrētā vara Čavesa rokās, viņam uz mūžu iesēžoties prezidenta krēslā, pāraugs absolūtā patvaldībā.

Šoreiz Čavess sašaurināja referenduma jautājumu, attiecinot to tikai uz pilnvaru termiņiem. Taču šoreiz vēlētājiem bija jāizšķir jautājums ne tikai par prezidenta pilnvaru termiņiem, bet jābalso par visu vēlēto amatpersonu tiesībām atkārtoti ieņemt līdzšinējos amatus.

Kritiķi norāda, ka jau pašlaik Čavesa rokās ir sakoncentrēta pārāk liela vara un ka viņa atbalstītāji kontrolē gan reģionālās valdības, gan tiesas, gan parlamentu, gan vēlēšanu padomi, gan valsts medijus. Viņi piebilst, ka vienīgā valsts Amerikas kontinentā, kas pieļauj neierobežotu vienas personas pārvēlēšanu amatā ir komunistiskā Kuba, kuru grūti atzīt par demokrātiju.

Savukārt Čavess apgalvo, ka viņam nepieciešams vairāk laika, lai "padziļinātu" paša izsludināto sociālistisko revolūciju, ka citi politiķi desmitgadēm marginalizējuši nabadzīgos slāņus - tāpēc viņam nepieciešams vairāk nekā desmit gadi, lai novērstu viņu nodarīto kaitējumu.

Līdz šim revolūcija izpaudusies kā nacionalizāciju vilnis un sociālās programmas, kuras, kā liecina ANO dati, nabadzībā dzīvojošo venecuēliešu skaitu samazinājušas no 51% 2002.gadā līdz 28% 2008.gadā. Nabadzīgie venecuēlieši var iegūt labāku izglītību un veselības aprūpi nekā jebkad iepriekš, un daudziem pieaugusi arī pašapziņa, pateicoties Čavesa nepārtraukti piesauktajai šķiru cīņai.

Tomēr kritiķi apgalvo, ka nabadzības samazināšanās naftas cenu straujā pieauguma laikā bija prognozējama, piebilstot, ka valdība būtu varējusi darīt daudz vairāk, ja nebūtu plaši izplatītās korupcijas un neefektivitātes. Viņi arī norāda uz apstākli, ka inflācija pārsniegusi 30%, un uz valdības nespēju veikt tādus pamatuzdevumus kā atkritumu savākšana un noziedzības apkarošana.