Foto: Reuters/Scanpix
Vairāki desmiti Čīles studentu rīkoto protestu dalībnieku ceturtdien iebruka Kongresa ēkā, izjaucot Senāta komitejas debates par 2012.gada izglītības budžetu, kurās piedalījās arī izglītības ministrs Felipe Bulness.

Vietējā televīzija tiešraidē parādīja, kā apmēram 60 protestētāju iekļuva Kongresa telpā, kurā notika šīs debates. Trīs studenti uzkāpa uz galda, pieprasot referendumu par valsts izglītības politiku, un atritināja transparentu ar uzrakstu "Plebiscītu tagad" ("Plebiscito ahora").

Protestētāju iebrukuma dēļ debates tika pārtrauktas. Tās atsākās pēc stundas, kad lielākā daļa protestētāju bija atstājuši ēku, tomēr daži no viņiem palika ēkā astoņas stundas, līdz debates tika pārtrauktas vēlreiz un vairs netika atsāktas.

Čīles valdība apsūdzēja Kongresa ēkā iebrukušos protestētājus senatoru apvainošanā un paziņoja, ka šiem iebrucējiem draud tiesu darbi.

Pie Kongresa ēkas sapulcējās aptuveni 100 protestētāju, lai paustu atbalstu ēkā iekļuvušajiem. Policija nobloķēja ēkas ieeju ar metāla barjerām, lai tur neiekļūtu vēl vairāk protestētāju.

Protestu dalībnieki atstāja ēku pēc tam, kad opozīcijas senatori solīja ierosināt likumprojektu par pieprasīto referendumu.

Senāta spīkers Gido Hirardi no opozīcijā esošās Partijas par demokrātiju runāja ar Kongresa ēkā iebrukušajiem protestētājiem un apsolīja, ka policija nelietos spēku viņu padzīšanai no ēkas.

Studenti otrdien atsāka protestus pēc sarunu izjukšanas ar valdību. Čīles Studentu konfederācijas rīkotos protestus atbalstīja apmēram 70 citas organizācijas, tostarp valstī lielākā arodbiedrību konfederācija.

Otrdien protestu laikā izcēlās vardarbība, kad aktīvisti uzcēla degošas barikādes un aizdedzināja autobusu. Protestētāji apmētāja ar Molotova kokteiļiem (degmaisījuma pudelēm) īpašo uzdevumu policistus, kuri uz to atbildēja, lietojot asaru gāzi un ūdens lielgabalus pūļa izklīdināšanai.

Čīlē kopš maija notiek studentu protesti, kuru dalībnieki pieprasa, lai federālā valdība pārņemtu sabiedrisko izglītības sistēmu, kuru viņi uzskata par nepietiekami finansētu un dziļi netaisnīgu, un lai viņiem tiktu nodrošināta kvalitatīva bezmaksas izglītība.

Studentu protesti ir vērsušies plašumā, kopš prezidents Sebastjans Piņera šogad paziņoja par ievērojamu tēriņu samazināšanu izglītībai. Piņera, kurš ir amatā kopš marta, ir spītīgi noraidījis protestētāju prasības.

Čīles tēriņi izglītībai pašlaik ir 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir ieteikusi 7%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!