Dīvainākās galda tradīcijas ārvalstīs - TOP 10

Desmit dažādas tradīcijas un pieklājības izpausmes pie galda:

1. ASV ēdot pieņemts turēt vienu roku brīvu. Par šīs tradīcijas izcelsmi vēsta stāsts, ka savulaik mežonīgajos rietumos ceļotājiem un vietējiem iedzīvotājiem uz katra stūra uzglūnējuši bandīti un ikvienam draudēja briesmas iekļūt apšaudē. Tieši tāpēc cilvēki ēšanai izmantoja tikai vienu roku, lai ar otru turētu klēpī pielādētu šauteni. Vai tā ir patiesība vai nē, nav skaidrs, tomēr droši zināms tas, ka mūsdienās daudzi amerikāņi steiku vai cepeti no sākuma pilnībā sagriež un tad ar dakšiņu vienā rokā to pa gabaliņam nogādā līdz mutei. Otra roka pa to laiku tiešām nav aizņemta. Protams, mūsdienās tajā nav ieroča. Papildus tam ASV nav ierasts pirms maltītes novēlēt labu apetīti, kā arī tad, ja ēšanas laikā vajag uz tualeti, to noteikti nevajag pieminēt. Atliek paziņot, ka drīz atgriezīsies, un bez tālākiem paskaidrojumiem doties turp, kur jādodas.

2. Japānā pieņemts skaļi strēbt zupu, jo tas veicina garšas izjušanu. Tiem, kas pirmo reizi viesojas uz maltīti japāņu ģimenē, šķitīs pārsteidzoši, ka, tiklīdz tiek pasniegta tradicionālā nūdeļu zupa, sākas skaļa strēbšana. Pie mums par šādu uzvedību pie galda tiek norāti bērni, bet Japānā to uztver kā labsajūtas pazīmi. Japāņi domā, ka zupas aromātu pilnībā var izjust tikai tad, ja to skaļi strebj. Pretēji citām Āzijas valstīm Japānā gan nav pieņemts izdot trokšņus pie galda citos gadījumos. Cita tradīcija nosaka, ka ir ļoti nepieklājīgi sojas mērci liet tieši uz rīsiem. Pavisam traki ir pasniegt blakussēdētājam kādu ēdienu ar savu ēdamkociņu. Šāda rīcība japāņiem atgādina budistu bēru rituālus, kuru laikā tiek šķiroti aizgājēja kauli.

3. Smalkākajos Indijas restorānos parasti ēd ar nazi un dakšiņu, bet mājās arī augstākajos sabiedrības slāņos tā nedara - Indijā valda uzskats, ka ēdienu no sākuma izbauda ar acīm, pēc tam ar pirkstiem un tikai beigās ar muti. Tieši tāpēc ēd ar pirkstiem. Ēsts lielākoties tiek ar labo roku, pie tam cilvēki cenšas pēc iespējams mazāk notraipīt roku. Kreisā roka skaitās netīra, tāpēc ēdot to neizmanto pilnīgi noteikti - indieši izmanto kreiso roku, lai notīrītos pēc tualetes apmeklējuma. Ar kreiso roku ēdienam pieskarties nedrīkst pat netieši, tāpēc ar to arī nepasniedz bļodiņas un traukus. Absolūti normāla Indijā ir atraugāšanās pēc ēšanas. Ja maltīte notiek brīvā dabā, tad pēc krietnām pusdienām daži indieši labprāt krietni nospļaujas uz zemes.

4. Daudzi eiropieši uzskata, ka Ķīnā nepastāv nekādas galda manieres. Skaļa ēšana un strēbšana ir ļoti normāla, tāpat arī runāšana ar pilnu muti un smēķēšana maltītes laikā. Šāda uzvedība atbilst ķīniešu uzskatam, ka maltīte vienkārši ir jāizbauda. Neskatoties uz to, arī Ķīnā ir spēkā noteikumi, kas jāievēro pie galda. Piemēram, ir normāli vienā rokā turēt ēdamkociņu un otrā - kūpošu cigareti, bet nav pieļaujams pēc aizsmēķēšanas atkal nolikt cigarešu paciņu prom, nepiedāvājot to pārējiem. Ķīnā arī nedrīkst iespraust ēdamkociņus rīsos - šāda ceremonija notiek bērēs, tāpēc to uztver ne tikai kā nepieklājīgu uzvedību, bet pat kā sliktu zīmi. Un, kaut arī strēbšana un skaļa ēšana ir pieņemama, deguna šņaukšana pie galda gan nē - lai to izdarītu, jādodas uz tualeti.

5. Lai sastaptos ar dīvainām galda tradīcijām, nav jādodas uz eksotiskiem galamērķiem - pilnīgi pietiek doties uz Franciju, kur pēc daudzu uzskatiem valda paši stingrākie un tieši tāpēc dīvainākie galda manieru noteikumi visā pasaulē. Francijā pie galda nav pieļaujama ne mazākā šmakstināšanas pazīme, nedrīkst pūst zupu, lai to atvēsinātu, nedrīkst ēst augļus un vistu ar rokām. Parasti pēc galvenā ēdiena tiek pasniegta siera plate - no tās drīkst pagaršot maksimāli trīs siera veidus un nekādā gadījuma nedrīkst apēst visu. Bageti nedrīkst griezt ar nazi, no tās ar rokām jānoplēš piemērota lieluma gabaliņi. Vienīgā reize, kad Francijā maltītē var justies mazliet brīvāk, ir tad, ja tiek saņemts ielūgums uz privātām brokastīm. Tad ir pieļaujami pamērcēt kruasānus vai bulciņas kafijā vai kakao.

6. Afganistānā spēkā ir tradīcija, ka svarīgākais maltītes dalībnieks sēž vietā, kas ir vistālāk no durvīm. Parasti tas ir viesis, nevis namatēvs vai namamāte. Ja ģimene ietur maltīti bez viesiem, tad goda vieta pieder vecvecākiem. Maltīti vienmēr uzsāk viesis - atšķirībā no Latvijas, kur ciemiņi gaida signālu no mājasmātes. Pie mums pieņemtā pieklājīgā vilcināšanās Afganistānā ir nevietā. Namatēvs un namamāte maltītē ēd vismazāk un uzsāk ēšanu kā pēdējie. Ja maltīte tiek ieturēta uz zemes, tad pēdas nedrīkst norādīt uz citu cilvēku - tas ir nepieklājīgi un tiek uztverts kā apvainojums.

7. Krievijā tukšs šķīvis nozīmē to, ka viesis vēl ir izsalcis. Tieši tāpēc tie, kas jau jūtas paēduši, uz šķīvja atstāj kādu mazu drusciņu ēdiena, lai signalizētu, ka ir labi paēsts. Tiklīdz šķīvis ir tukšs, tas atkal tiek piepildīts un tā visu laiku. Tiek sagaidīts, ka viesis nogaršos visus sagatavotos ēdienus, tāpēc noteikti nedrīkst paēst tikai no uzkodām un pēcāk atteikties no citiem ēdieniem.

8. Arī Etiopijā pirms ēšanas tiek mazgātas rokas, tomēr "attīrīšanās rituāls" tiek veikts kopīgi pirms maltītes. Tradicionāli etiopiešu maltītē uz viena šķīvja tiek pasniegta pikanta gaļa un dažādi dārzeņi, kas jāēd kopā ar etiopiešu plāno maizi. Tieši maize arī tiek izmantota gan kā šķīvis, gan kā ēdamrīki - uz tās liek gaļu un ar to paņem dārzeņu pastu.

9. Korejā visi ēdieni vienlaicīgi tiek salikti uz galda bez īpašas secības. Katrs drīkst pacienāties no tās bļodiņas, kuras vēlas. Tomēr maltīti drīkst uzsākt tikai tad, kad to ir izdarījis vecākais no galdabiedriem. Citāda rīcība būtu pavisam nepieklājīga. Ēšanas laikā pie galda valda klusums - etiķete atļauj tikai mazliet runāšanas, jo pilnībā jākoncentrējas uz ēšanu.