Ēģiptes armija pirmdienas vakarā brīdināja prezidentu Mohamedu Mursi ievērot konstitūciju un likumus saistībā ar parlamenta atlaišanu, reaģējot uz prezidenta plānu atjaunot parlamenta apakšpalātas darbību par spīti konstitucionālās tiesas lēmumam.
Bruņoto spēku augstākā padome, kas pārvaldīja valsti līdz Mursi ievēlēšanai par prezidentu jūnijā, uzsvēra "konstitūcijas svarīgumu saistībā ar jaunākajiem notikumiem", vēstīja oficiālā ziņu aģentūra MENA.
Augstākā konstitucionālā tiesa pirmdien paziņoja, ka prezidenta svētdien parakstītais dekrēts par parlamenta apakšpalātas darbības atjaunošanu ir pretrunā tās jūnija vidū pieņemtajam lēmumam par parlamenta apakšpalātas atlaišanu, kas bijis galīgs un saistošs.
Dazās stundas pēc šī tiesas paziņojuma armija pauda "pārliecību, ka visas valsts institūcijas ievēros konstitucionālās deklarācijas".
Bruņoto spēku augstākā padome arī paziņoja, ka bija piekritusi atlaist parlamentu tikai pēc Augstākās konstitucionālās tiesas lēmuma, ka parlamenta sastāvs ir nelikumīgs.
Mursi svētdien parakstīja dekrētu, ar kuru anulēja Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu par parlamenta atlaišanu un atjaunoja parlamenta darbību, savukārt parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Saads al Katatni pirmdien paziņoja, ka sasauca parlamenta sēdi otrdien.
Mursi izdotajā dekrētā teikts, ka 60 dienu laikā pēc tam, kad referendumā būs apstiprināta jaunā valsts konstitūcija un pieņemts likums par parlamenta darbību, ir jāsarīko jaunas parlamenta vēlēšanas.
Jau ziņots, ka Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa 14.jūnijā nolēma, ka jaunais valsts parlaments, kurā dominēja islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli. Tiesa atzina, ka trešdaļa parlamenta deputātu ievēlēti neatbilstoši konstitūcijai. Skaidrojot spriedumu, tiesa norādīja, ka "viss parlamenta sastāvs ir nelikumīgs un līdz ar to tam nav juridiska spēka".
Valdošā militārā padome 16.jūnijā paziņoja, ka atlaiž parlamentu un uzņemas likumdevēja funkcijas.
Saskaņā ar Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu vienai trešdaļai deputātu, kas pēc vēlēšanām iekļuva parlamentā, mandāts nav likumīgs. Militārā padome bija izstrādājusi sarežģītu sistēmu, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām, kas noteic, ka divas trešdaļas parlamenta deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet vienu trešdaļu ievēlē no individuāliem kandidātiem. Bija domāts, ka individuālie kandidāti būs neatkarīgi, tomēr politisko partiju biedriem bija ļauts kandidēt arī individuāli, dodot lielas priekšrocības agrāk aizliegtā mēreno islāmistu grupējuma "Musulmaņu brālība" politiskajam spārnam Brīvības un taisnīguma partijai, kuras kandidāts Mursi uzvarēja 16. un 17.jūnijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Janvārī un februārī Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanas. Parlamenta augšpalātā ir 270 deputātu, no tiem 180 tiek ievēlēti, bet 90 ieceļ valsts prezidents. No 180 vēlētajiem deputātiem 120 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 60 - vienmandāta apgabalos. 90 deputātu, kuri jāieceļ valsts prezidentam, bija paredzēts iecelt, kad tiktu ievēlēts un stātos amatā valsts prezidents.
Parlamenta apakšpalātas vēlēšanas notika trijos posmos no novembra līdz janvārim. No 498 apakšpalātas deputātu mandātiem gandrīz trīs ceturtdaļas ieguva divas galvenās islāmistu partijas - mērenā Brīvības un taisnīguma partija un ultrakonservatīvo islāmistu Gaismas partija ("Hizb an Nur").
Abas palātas izveidoja 100 deputātu lielu darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt jauno valsts konstitūciju.
Bruņoto spēku augstākā padome bija pie varas Ēģiptē kopš autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas pagājušā gada februārī, taču šogad 30.jūnijā prezidenta amatā stājās Mursi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
