Mursi ir ieguvis 51% balsu.
60 gadus vecais Mursi kļūs par pirmo Ēģiptes prezidentu pēc Hosnī Mubaraka, kurš pirms 16 mēnešiem zaudēja varu tautas sacelšanās laikā. Bruņoto spēku augstākā padome, kas pēc Mubaraka gāšanas ir pārvaldījusi valsti, šomēnes samazināja prezidenta pilnvaras.
Mursi 1978.gadā ieguva inženierzinātņu maģistra grādu Kairas Universitātē, bet 1982.gadā - inženierzinātņu doktora grādu Dienvidkalifornijas Universitātē ASV. No 1982. līdz 1985.gadam viņš bija profesora asistents Kalifornijas Štata universitātē, bet 1985.gadā atgriezās Ēģiptē un sāka lasīt lekcijas Zagazigas universitātē. Viņa bērni ir dzimuši Kalifornijā un ir ASV pilsoņi.
Mursi bijis parlamenta deputāts no 2000. līdz 2005.gadam, kur tika ievēlēts kā neatkarīgs kandidāts, jo "Musulmaņu brālībai" bija aizliegts izvirzīt kandidātus parlamenta vēlēšanām. No 2011.gada 30.aprīļa viņš vadīja Brīvības un taisnības partiju, kas pēc pērn notikušās tautas sacelšanās tika nodibināta kā islāmiskās opozīcijas kustības "Musulmaņu brālība" politiskais atzars.
Tūkstošiem Mursi piekritēju no islāmistu kustības '"Musulmaņu brālība" Kairas Tahrira laukumā līksmoja par viņa uzvaru, vicinot Ēģiptes karogus un saucot "Allāhu akbar!" ("Allāhs ir dižens").
Rezultātus bija paredzēts paziņot jau ceturtdien, taču trešdien paziņošana tika atlikta uz nenoteiktu laiku, jo vēlēšanu komisija turpināja izskatīt abu kandidātu advokātu apmēram 400 sūdzības par pārkāpumiem vēlēšanu kampaņā un balsu skaitīšanā.
Vēlēšanu otrā kārta notika 16. un 17.jūnijā. Tajā kandidēja Mohameds Mursi no islāmiskās Brīvības un taisnības partijas un ekspremjers un atvaļinātais gaisa spēku maršals Ahmeds Šafiks, un abi pasludināja sevi par vēlēšanu uzvarētājiem.
Islāmiskā opozīcijas kustība "Musulmaņu brālība", kuras politiskais atzars ir Brīvības un taisnības partija, pirmdien apgalvoja, ka Mursi ir uzvarējis vēlēšanās, un otrdien paziņoja, ka var pierādīt šo apgalvojumu ar balsu skaitīšanas rezultātu apstiprinātām kopijām. Arī Šafiks pasludināja sevi par uzvarētāju, un viņa vēlēšanu kampaņa paziņoja, ka "Musulmaņu brālības" piedāvātie skaitļi ir nepatiesi.
Neatkarīgu tiesnešu grupa, kuru vada bijušais Tiesnešu savienības vadītājs Zakarija Abdelazizs un kas novēroja vēlēšanu procesu, apstiprināja, ka saskaņā ar tās datiem Mursi ir uzvarējis.
Bruņoto spēku augstākā padome pirmdien atkārtoti paziņoja, ka nodos varu ievēlētajam prezidentam līdz 30.jūnijam un jaunajam valsts vadītājam būs pilnas prezidenta pilnvaras. Tomēr vēlēšanu laikā Bruņoto spēku augstākā padome apstiprināja faktiski kara likumu, kas sniedz padomei kontroli pār likumdošanu un valsts budžetu, kā arī veto tiesības pār jauno valsts konstitūciju, ko izstrādās tās izraudzīta komisija.
Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 23. un 24.maijā, Brīvības un taisnības partijas pārstāvis Mursi ieguva 24,3% balsu, bet gāztā prezidenta Hosnī Mubaraka režīma pēdējais premjers Šafiks - 23,3% balsu. Kopumā pirmajā vēlēšanu kārtā uz valsts vadītāja amatu pavisam pretendēja 12 kandidātu. Pirmajā kārtā nobalsoja 46% no 50 miljoniem balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.
Otrajā vēlēšanu kārtā lielai daļai vēlētāju bija grūti izdarīt izvēli, jo daudzi nevēlas islāmistu režīmu, bet negrib arī armijas atbalstīta autoritāra režīma atgriešanos.
Prezidenta vēlēšanu otrā kārta notika īpaši sarežģītā politiskā situācijā, jo Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa 14.jūnijā nolēma, ka jaunais valsts parlaments, kurā dominē islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli.
Jaunajam prezidentam būs jāpārņem vara no Bruņoto spēku augstākās padomes, kas Ēģipti pārvalda kopš autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas pagājušā gada februārī. Tomēr, tā kā konstitucionālā tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka parlaments ir jāatlaiž, Bruņoto spēku augstākajai padomei ir atkal jāuzņemas likumdošanas funkcijas, līdz tiks ievēlēts jauns parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
