Eiropadome ceturtdienas vakarā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību samitā Briselē vienojās piešķirt Serbijai ES kandidātvalsts statusu, žurnālistiem pēc Eiropadomes sēdes pirmās sesijas sacīja tās priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.
"Tas ir ievērojams sasniegums," sacīja van Rompejs.
Pirmdien ES valstu ārlietu ministri Lietuvas un Rumānijas iebildumu dēļ nebija panākuši vienošanos par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai.
Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis otrdien pastāstīja, ka Lietuva savus iebildumus ir atsaukusi, jo ir "pieņemts atsevišķs dokuments, kurā teikts, ka [Eiropas] Komisija pievērsīs īpašu uzmanību Serbijas lietišķā un investīciju klimata uzlabošanai. Tā bija Lietuvas principiālā prasība".
Rumānija iebilda pret lēmuma pieņemšanu ministru sanāksmē otrdien, jo Bukareste pieprasīja Serbijai garantēt šajā valstī dzīvojošās rumāņu minoritātes vlahu tiesības. Ceturtdien Rumānija savus iebildumus atsauca.
Lēmums par oficiāla kandidātvalsts statusa piešķiršanu ir pirmais svarīgais solis Serbijas ceļā uz uzņemšanu ES.
Serbijas prezidents Boriss Tadičs atzinīgi novērtēja šo lēmumu un sacīja, ka tas bruģē ceļu uz "ekonomisku progresu un labklājību", bet brīdināja, ka Serbijai "vēl ir priekšā daudz darba, lai sāktu sarunas par dalību ES, kuras ir nākamais solis pēc šī statusa iegūšanas".
ES pērn decembrī atlika lēmuma pieņemšanu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai. Vairākas ES dalībvalstis bija norādījušas, ka nepieļaus iestāšanās sarunu sākšanu ar Serbiju, līdz netiks samazināts saspīlējums starp Serbiju un Kosovu.
Serbija un Kosova 24.februārī panāca vienošanos vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par Kosovas pārstāvību starptautiskajā, tostarp reģionālajā, līmenī, kā arī par robežas pārvaldību.
Serbija Kosovas neatkarību nav atzinusi, un abu valstu sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu Serbijas uzņemšanas ES procesu. Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada decembrī. Serbijas valdība par mērķi noteikusi iestāšanos ES 2014.gadā.
Kosovas karā, kas ilga no 1998. līdz 1999.gadam, tika nogalināti vairāk nekā 10 tūkstoši civiliedzīvotāju, galvenokārt etniskie albāņi. Šis karš pamudināja NATO bombardēt Serbiju un beidzās 1999.gadā, kad Serbijas province Kosova tika nodota ANO pārvaldē. Kosova 2008.gada 17.februārī pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas vairāk nekā 80 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu.
No valstīm bijušās Dienvidslāvijas teritorijā Slovēnija iestājās ES 2004.gadā, bet Horvātijas uzņemšana ES ir gaidāma nākamgad. Maķedonija un Melnkalne ir ES kandidātvalstis, bet vēl nav uzsākušas oficiālas uzņemšanas sarunas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
