Austrumeiropā saglabājas sāpīgas krīzes brūces, taču reģions ir ceļā uz atlabšanu, norāda Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) vecākais ekonomists Ēriks Berglofs.

"Mums vajadzētu būt priecīgiem, ka krīze, kas skāra attīstības valstis, nenotika Rietumeiropā," komentējot situāciju Austrumeiropā un Centrālāzijā, intervijā "Bloomberg Television" sacīja Berglofs.

"Situācija ir stabilizējusies, un mēs sagaidām ekonomikas atlabšanu Austrumeiropā, bet tā būs lēna atlabšana. Tas vēl joprojām ir reģions, kas cieš no krīzes brūcēm. Mēs skatāmies uz atlabšanu kopumā, bet tā būs lēna atlabšana, kuru ierobežos banku sistēmas un bezdarba grūtības," skaidroja ekonomists.

"Baltijas valstis kopumā ir sliktā situācijā. Tās jau pirms krīzes bija apdraudētākā situācijā nekā citas valstis. Tām ir fiksēti valūtas kursi, tām bija pārvērtēti aktīvi, un tāpēc krīze tās ir skārusi tik smagi. Tām nav potenciāla ļoti ātrai atlabšanai, jo tām nav attīstītas eksporta industrijas. Baltijas valstu problēma ir tā, ka tām nav [valūtas kursa] elastības," sacīja Berglofs.

"Daudzas valstis, piemēram, Ungārija un Polija, var pielāgot savu valūtas kursu. Baltijas valstu fiksētie kursi tām neļauj to darīt, un tas, visdrīzāk, iekavēs valstu ekonomiku atlabšanu," skaidroja ekonomists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!