Lielāko frakciju vadītāji bija vienisprātis, ka tiesības pirmajam censties panākt EP vairākuma atbalstu savai kandidatūrai pienākas Junkeram, kura pārstāvētā centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu.
Taču ES līderi, kuri otrdien neformālā samitā Briselē apsprieda dramatiskos EP vēlēšanu rezultātus, nolēma uzticēt Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam līdz jūnija beigām izpētīt, kuri būtu piemērotākie kandidāti vadošajiem ES amatiem, tostarp EK prezidenta amatam, un spētu iegūt vairākuma atbalstu EP.
"Es noturēšu sarunas ar [parlamenta] frakciju jaunajiem līderiem un, protams, apspriedīšos arī ar Junkeru," preses konferencē pēc ES līderu tikšanās paziņoja Van Rompejs, kurš ziņos par paveikto ES samitā jūnija beigās.
Komentējot ES līderu lēmumu, kreisi centriskās Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) priekšsēdētājs Hanness Svoboda tviterī raksta: "Ir absurdi, ka Junkeram ir mūsu atbalsts sākt sarunas, bet [viņu] Padomē bloķē viņa paša EPP ģimene".
Pirms neformālā samita centriski labējo partiju līderi aizvadīja vairāku stundu ilgas karstas diskusijas par to, kādu nostāju ieņemt gaidāmajā samitā, atklāja kāds ES diplomāts.
Kāds cits ES avots norādīja, ka Vācijas kanclere Angela Merkele bijusi nikna uz EP, ka tas diktē dalībvalstu līderiem, ko izvēlēties sarunu vešanai ar frakcijām, un uzstājusi, lai šis uzdevums tiek uzticēts van Rompejam, nevis Junkeram.
Merkele, kura sākotnēji pēc vēlēšanām publiski pauda atbalstu Junkeram, preses konferencē pēc samita ieņēma rezervētu attieksmi pret Luksemburgas bijušo premjerministru.
Viņa norādīja, ka EK prezidenta krēsls ir tikai viens no ES vadošajiem amatiem, kas jāaizpilda.
Kanclere, kuras vadītie kristīgie demokrāti (CDU) arī ir EPP sastāvā, piebilda, ka centriski labējiem nepieciešami sociālisti, lai iegūtu vairākumu EP, ļaujot noprast, ka vismaz vienu no vadošajiem amatiem vajadzētu piedāvāt viņiem.
Vasarā ES notiks visu vadošo amatpersonu nomaiņa, tostarp amatā stāsies jauns Eiropas Parlamenta prezidents un ES augstākais ārlietu pārstāvis.
Cenšoties vairot vēlētāju aktivitāti, kas EP vēlēšanās līdz šim pastāvīgi mazinājusies, pirms šī gada vēlēšanām partijas pirmo reizi izvirzīja savus kandidātus uz EK prezidenta amatu.
Teorētiski EP vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī partija, kas šajā gadījumā ir EPP, savu pārstāvi iesēdinātu arī EK prezidenta krēslā, tomēr tas var arī nenotikt, jo prerogatīva izvirzīt ES "izpildvaras" vadītāja kandidatūru joprojām ir dalībvalstu līderu rokās.
Viņi var izvēlēties kādu kandidātu no malas, jo ES līgumā vienīgi teikts, ka nākamā EK prezidenta izvēlē vēlēšanu rezultāti "jāņem vērā", taču nav stingri noteikts mehānisms, kā tas veicams.
Tiesa gan, ES līderu nosauktajam kandidātam nepieciešams arī EP deputātu vairākuma atbalsts.
Sagaidāms, ka Žozē Manuela Barrozu pēcteča izvēle ilgs nedēļas vai pat mēnešus.
To atzina arī Merkele.
"Pamatīgums liekams pirms ātruma. Mums jānodrošina, ka Padome un Komisija spēj strādāt," uzsvēra kanclere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
