Plkst.22:40 Arī Maskavā vienā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu rezultāti anulēti, jo ir atklāti pārkāpumi vēlētāju sarakstu veidošanā, vēsta "Interfax". Maskavas vēlēšanu komisijas vadītājs Gorbunovs žurnālistiem pastāstīja, ka Mitino rajonā, uzmanīgi pārbaudot vēlētāju sarakstus, atklājās, ka daži vēlētāji iekļauti tajos piektdien vai sestdien, kas ir pārāk vēlu un neatbilst likumam.
Plkst.22:35 Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija sākusi balsu skaitīšanu, un saskaņā ar rezultātiem no pirmajiem iecirkņiem, apkopojot 46% biļetenu, par pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu nobalsojuši 64% vēlētāju, par komunistu līderu Genādiju Zjuganovu atdoti 17,24% balsu, par uzņēmēju Mihailu Prohorovu – 7,05%, par liberāldemokrātu līderi Vladimiru Žirinovski – 6,81%, par opozicionāru, partijas "Taisnīgā Krievija" līderi Sergeju Mironovu – 3,74%.
Plkst.21:50 Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija sākusi balsu skaitīšanu, un saskaņā ar rezultātiem no pirmajiem iecirkņiem, apkopojot 35% biļetenu, par pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu nobalsojuši 63,6% vēlētāju, par komunistu līderu Genādiju Zjuganovu atdoti 17,31% balsu, par uzņēmēju Mihailu Prohorovu – 7,2%, par liberāldemokrātu līderi Vladimiru Žirinovski – 7,05%, par opozicionāru, partijas "Taisnīgā Krievija" līderi Sergeju Mironovu – 3,73%.
Plkst.21:10 Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija sākusi balsu skaitīšanu, un saskaņā ar rezultātiem no pirmajiem iecirkņiem, apkopojot 30% biļetenu, par pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu nobalsojuši 63,39% vēlētāju, par komunistu līderu Genādiju Zjuganovu atdoti 17,28% balsu, par uzņēmēju Mihailu Prohorovu – 7,31%.
Plkst.20:30 Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija sākusi balsu skaitīšanu, un saskaņā ar rezultātiem no pirmajiem iecirkņiem, apkopojot 20% biļetenu, par pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu nobalsojuši 62,5% vēlētāju, par komunistu līderu Genādiju Zjuganovu atdoti 17,61% balsu, par liberāldemokrātu līderi Vladimiru Žirinovski – 7,57%, par uzņēmēju Mihailu Prohorovu – 7,57%, par opozicionāru, partijas "Taisnīgā Krievija" līderi Sergeju Mironovu – 3,68%.
Plkst.19:48 Komunistu partijas līderis, prezidenta amata kandidāts Genādijs Zjuganovs pēc provizorisko rezultātu publiskošanas paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus, jo tie neesot godīgi, taisnīgi un cienījami, vēsta "RIA Novosti". Viņš norādījis, ka godīgas var būt tikai tādas vēlēšanas, kurās notiek varas dialogs ar opozīciju, taču Putins no debatēm ar opozīciju bija atteicies.
Plkst. 19:17 Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija sākusi balsu skaitīšanu, un saskaņā ar rezultātiem no pirmajiem iecirkņiem, apkopojot 14% biļetenu, par pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu nobalsojuši 61,82% vēlētāju, par komunistu līderu Genādiju Zjuganovu atdoti 17,82% balsu, par liberāldemokrātu līderi Vladimiru Žirinovski – 8%, par opozicionāru, partijas "Taisnīgā Krievija" līderi Sergeju Mironovu – 3,67%.
Plkst.19:10 Svētdien notiekošajās Krievijas prezidenta vēlēšanās kādā vēlēšanu iecirknī Dagestānā, iespējams, fiksēts mēģinājums falsificēt vēlēšanu rezultātus, un šī iecirkņa balsojumu nolemts anulēt, vēsta aģentūra "RIA Navosti", atsaucoties uz neoficiālu informāciju.
Plkst.17:25 Saskaņā ar Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem, līdz pulksten 18:00 pēc Maskavas laika (plkst.16:00 pēc Latvijas laika), vēlēšanās jau nobalsojusi vairāk nekā puse vēlētāju jeb 56,3% balsstiesīgo pilsoņu, vēsta "Interfax".
Plkst.16:15 Līdz pulksten 15:00 pēc Maskavas laika vēlēšanās nobalsojuši 47,6% balsstiesīgopilsoņu, informēja Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija, vēsta "Interfax".2008.gada vēlēšanās līdz pulksten 15:00 bija nobalsojuši 42,83% vēlētāju.Maskavā līdz pulksten 15:00 nobalsojuši 34%, bet Sanktpēterburgā – 32,95% vēlētāju.
Plkst.16:05 Svētdien pēcpusdienā policija, ziņojot par it kā ēkā ievietoto spridzekli, likusi visiem pamest alternatīvo balsu skaitīšanas štābu Maskavā klubā "Skvot", vēsta BBC. Štābu klubā ierīkoja opozīcijā esošā partija "Taisnīgā Krievija", Komunistu partija un Vēlētāju līga.
Plkst. 15:42 Maskavas vēlēšanu iecirknī, kur svētdien Krievijas prezidenta vēlēšanās nobalsoja premjerministrs Vladimirs Putins, drīz pēc tam ieradās Ukrainas feministu protesta grupas " Femen" dalībnieces ar atkailinātām krūtīm, kas izkliedza pret Putinu vērstus apvainojumus un mēģināja nozagt balsošanas urnu ar viņa iemesto biļeteni.
Plkst.14:50 Kopumā līdz svētdienas pēcpusdienai Vēlētāju līga esot fiksējusi vairāk nekā 3000 pārkāpumu, ziņo BBC.
Plkst.13:20 Krievijas prezidenta vēlēšanu dalībnieki Rīgas iecirkņos veido pamatīgas rindas. Pie Krievijas vēstniecības Antonijas ielā izveidojusies aptuveni 200 cilvēku gara rinda, kuri stāv uz gājēju ietves gan Kalpaka bulvārī, gan Alunāna ielā.
Plks.13:15 Krievijas Vēlētāju līga ziņo par pārkāpumiem svētdien notiekošajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Pārsvarā pārkāpumi esot saistītiar atļaujām balsot ne savā vēlēšanu iecirknī.
Plkst.12:50 Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina, ka līdz pulksten 13 pēc Maskavas laikā (plkst.11 pēc Latvijas laika) vēlēšanās piedalījušies kopumā 30,1% balsstiesīgo iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2008.gada prezidenta vēlēšanām līdz pulksten 13:00 nobalsojuši par 4% vairāk iedzīvotāju.
Plkst.12:37 Krievijas Iekšlietu ministrija informēja, ka prezidenta vēlēšanas valstī noris bez nopietniem starpgadījumiem, taču daži incidenti ir fiksēti.
Plkst.11:45 Krievijas prezidenta amata kandidāts, kādreizējais valsts vadītājs un pašreizējais premjers Vladimirs Putins ar sievu Ludmilu sestdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās nobalsojuši iecirknī Krievijas Zinātņu akadēmijā. Putins paudis cerību, ka vēlētāju aktivitāte būs augsta. "Esmu pārliecināts, ka vēlētāji izturēsies atbildīgi," viņš sacījis žurnālistiem.
Plkst.11:35 Saskaņā ar oficiāliem datiem līdz pulksten 10 pēc Maskavas laika ir nobalsojuši 15,3 balsstiesīgo vēlētāju, ziņo BBC.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par 59 gadus veco Putinu varētu nobalsot vairāk nekā 50% vēlētāju, un tādā gadījumā nebūs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta.
Pārējie kandidāti ir Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzītais Genadijs Zjuganovs, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidāts Vladimirs Žirinovskis, neatkarīgais kandidāts uzņēmējs un miljardieris Mihails Prohorovs un partijas "Taisnīgā Krievija" izvirzītais Sergejs Mironovs.
Vēlēšanas sākās Kamčatkas pussalā Tālajos Austrumos, kur iecirkņi tika atvērti svētdien pulksten 8 (sestdien 22 pēc Latvijas laika) un beigsies Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, kur iecirkņi tiks slēgti svētdien pulksten 20 (19 pēc Latvijas laika).
Kopš 4.decembrī notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām Krievijā notiek plašas protesta akcijas pret pārkāpumiem, ar kuru palīdzību tika panākta Putina vadītās partijas "Vienotā Krievija" uzvara. Protestētāji arī pieprasa Putinam aiziet no varas un pauž bažas, ka pārkāpumi notiks arī prezidenta vēlēšanās.
Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu "pēcteci", saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.
Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arī bijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas "Vienotā Krievija" kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt, Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.
Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēs nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents divus amata termiņu pēc kārtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
