Krievija piekrīt piedalīties Eiropas 'pretraķešu vairogā'

NATO ģenerālsekretārs Andress Fogts Rasmusens sestdien pēc NATO un Krievijas tikšanās pavēstīja, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pieņēmis alianses priekšlikumu sadarboties eiroatlantiskā "pretraķešu vairoga" tapšanā. "Es esmu ļoti gandarīts, ka prezidents Medvedevs ir pieņēmis šo piedāvājumu," sacīja Rasmusens, ziņo raidorganizācija BBC.

Viņš norādīja, ka, lai gan Krievijas un NATO viedokļos vēl joprojām ir atšķirības un pretrunas, taču tās jārisina uz savstarpējās uzticēšanās pamata. "Mēs mainām viedokli par Krieviju un Krievija maina viedokli par NATO. Pusēm ir daudz pretenziju vienai pret otru, šaubas un neuzticība, taču sadarbības vektors ir ielikts," preses konferencē pēc Krievijas - NATO padomes sēdes sacīja Rasmusens.

Viņš gan neprecizēja, kādās jomās Krievijas un alianses viedokļi atšķiras.

NATO līderis uzsvēra, ka tagad abiem partneriem būs jāstrādā, lai saskaņotu detaļas "pretraķešu vairoga" veidošanā, sadalot lomas un atbildību. "Mums priekšā ir ilgas konsultācijas ar lozungu: "Vairāk uzticības un vairāk sadarbības"," sacīja Rasmusens.

Viņš arī atturējās precizēt eiroatlantiskās pretraķešu sistēmas veidošanas tehniskās detaļas, uzsverot, ka ar to vēlāk nodarbosies eksperti. "Mēs esam panākuši principiālu politisku vienošanos, mēs esam noteikuši mūsu dialoga attīstības politisko vektoru," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Tāpat NATO un Krievija sestdien vienojušās principiālā jautājumā par alianses kravu tranzītu caur Krieviju ne tikai uz, bet arī no Afganistānas. Šāds tranzīts galvenokārt būs nepieciešams alianses spēku izvešanai no Afganistānas.

Krievijas un NATO kopīgajā paziņojumā ietverts nozīmīgs vēstījums, ka abas puses neapdraud viena otru, bet ka abām ir kopīgi apdraudējumi. Tāpat puses vienojušās atturēties no spēka pielietošanas vienai pret otru un pret citām valstīm.

"Krievijas – NATO padomes dalībvalstis atturēsies no draudiem vai spēka pielietošanas viena pret otru, tāpat kā pret jebkuru citu valsti, tās suverenitāti, teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību jebkādā veidā [..]," teikts NATO un Krievijas kopīgajā paziņojumā

Puses vienojušās kopīgi strādāt, lai izveidotu stratēģisku un modernu partnerību, kas balstīta uz savstarpēju uzticību un paredzamību ar mērķi "veicināt vienotas miera, drošības un stabilitātes telpas radīšanu eiroatlantiskajā reģionā".

Rasmusens uzsvēra, ka Krievijas un NATO samits ir kļuvis par "pagrieziena punktu" un iezīmējis "jaunu startu" pušu attiecībās.

Savukārt Medvedevs atzina, ka "problēmzona starp NATO un Krieviju ir pārvarēta". Viņš uzsvēra, ka "pastāvošās problēmas, ko izdodas risināt pašlaik, varēs atrisināt arī nākotnē". "Mums ir lieli plāni, padomāsim arī, kā varam sadarboties "pretraķešu vairogā"," sacīja Krievijas prezidents.

Jau vēstīts, ka piektdien un sestdien Lisabonā notiekošo NATO samitu un tam sekojošās Krievijas un NATO sarunas uzskata par nozīmīgākajām alianses pastāvēšanas vēsturē. Piektdien alianses dalībvalstis vienojās par jauno NATO stratēģisko koncepciju, kā arī par to, ka alianse līdz 2014.gadam nodos drošības kontroli Afganistānas varas iestādēm.