“Ņemot vērā pretraķešu aizsardzības sistēmas destabilizējošo raksturu, konkrēti - ilūzijas radīšanu par nesodītu atbruņojošu triecienu - , lēmums par brīdinošu pieejamo triecienlīdzekļu pielietošanu tiks pieņemts situācijas saasināšanās gadījumā,” teica ģenerālis Makarovs.
Ja Eiropas pretraķešu vairogs tiks izveidots, Krievija atbildēs ar jaudīgāku kaujas galviņu izvietošanu uz savām ballistiskajām raķetēm, skaidroja ģenerālis.
Makarova paziņojums nācis klajā ceturtdien Maskavā sarunu laikā starp Krieviju, ASV un NATO.
Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs paziņojis, ka sarunas par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu ir “tuvu strupceļam”. Tikmēr NATO pauž cerību tomēr panākt vienošanos.
Jau vēstīts, ka NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā būtu apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Krieviju, bet Ziemeļatlantijas alianse apgalvo, ka to ir apstiprinājusi jau pietiekami daudzos paziņojumos.
Ir paredzēts, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā pilnībā sāks darboties 2018.gadā. Tās komandcentrs atradīsies ASV aviobāzē Ramšteinā, Vācijā, un sāks darboties pēc NATO samita, kas maijā notiks Čikāgā.
NATO jau pagājušajā gadā paziņoja, ka Spānijā bāzēsies ASV kuģi ar pārtvērējraķetēm, bet agrīnā brīdinājuma radars atradīsies Turcijā. Uz zemes bāzētās pārtvērējraķetes tiks izvietotas Rumānijā līdz 2015.gadam un Polijā līdz 2018.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
