Foto: RIA Novosti/Scanpix
Tie, kuri Krievijā nav mierā ar valsts politisko iekārtu un vēlas demokrātiskas pārmaiņas, vienmēr jutušies tai nepiederīgi. Jau gadiem viņi saukti par "rietumnieciskotājiem", "piekto kolonnu" un "dzimtenes nodevējiem" taču karadarbības uzsākšana Ukrainā daudziem bijis pēdējais piliens, lai pamestu valsti, ziņo "Bloomberg Businesweek".

Sašutis par Krievijas sabiedrības vairāuma atbalstu Vladimira Putina vadītajām demokrātijas represijām un Krimas anektēšanai labi izglītotais vidusslānis ir uzsācis jaunu emigrācijas vilni. Šoreiz daudzi dodas uz ne tik tāliem Rietumiem, piemēram, Latviju, Ungāriju, Somiju un citām zemēm, kur iespējams iegūt uzturēšanās atļaujas, raksta portāls.

Pārcelties neesot arī tik finansiāli grūti, jo Maskavā standarta divistabu dzīvokļi varot maksāt līdz pat 300 000 eiro, kamēr Rīgas Centrā par pusi no šādas summas varot iegādāties lielāku pilnībā renovētu dzīvokli pirmskara laika ēkā. Turklāt daudzi izvēlas turpināt dzīvot Krievijā, bet iegādājas māju vai dzīvokli Latvijā tikai "rezerves" gadījumam.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Moscow's Best Realty" pārstāve stāsta, ka līdz ar Ukrainas krīzi no šā gada sākuma līdz augustam emigrējošo cilvēku īpašumu pārdošana pieaugusi pieckārtīgi. Daudzi no aizbraucošajiem ir žurnālisti, taču netrūkst arī citu jomu profesionāļi – arhitekti, ķirurgi, reklāmas uzņēmumu speciālisti un finansisti.

Lai gan emigrāciju pieredz vairākas Krievijas pilsētas, nekur tas neesot manīts tādos apjomos kā galvaspilsētā Maskavā.

Kāds anonīms sabiedrisko attiecību profesionālis "Bloomberg" norāda, ka īpašumā Latvijā investējis savus mūža ietaupījumus – 370 000 eiro. Sākotnēji pats par savu lēmumu neesot bijis līdz galam drošs, taču, redzot, ka Ukrainas kaujās tiek iesaistīti arī parasti karavīri, pārliecinās par sava lēmuma pareizību.

"Esmu rezervists, kas nozīmē, ka pilna mēroga karš arī mani tūlītēji ietekmēs. Es neiebilstu aizstāvēt savu tēvzemi pret agresiju, bet neesmu gatavs atdot dzīvību vienas sajukušas personas ambīciju dēļ," viņš atklāj.

Pirmo astoņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju pieprasījumi Latvijā pieauguši par 70%, attiecībā pret tādu pašu periodu gadu iepriekš. Līdz 1. jūlijam atļaujām bija pieteikušies 13 800 cilvēki, no kuriem 9 650 bija no Krievijas, atsaucoties uz "Schengen Property" raksta "Bloomberg".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!