Foto: AP/Scanpix

Patlaban Krimā valdošā vara ir daudz ciniskāka par to, kas bija padomju laikos, jo represīvo orgānu iespējas ir daudz lielākas, intervijā laikrakstam "Diena" stāsta kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautfrontietis Refats Čubarovs, kurš tagad ir Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs.

"Šodienas režīmu, kas izveidots Krimā, ar padomju salīdzināt nevar kaut vai tāpēc, ka padomju režīms no personas sagaidīja tikai to, lai tā neiestātos pret padomju varu un neapšaubītu tās vērtības, bet mūsu situācijā vara pieprasa no cilvēka nemitīgu lojalitātes apliecinājumu, pastāvīgu varas slavināšanu. Lojalitātes neapliecināšana tiek uztverta kā izaicinājums," par situāciju Krimā stāsta Čubarovs.

Pēc viņa teiktā, patlaban Krimā vairs nav neviena savā dzīves pozīcijā aktīva cilvēka, kuram jau nebūtu bijušas sarunas ar Krievijas drošības dienesta pārstāvjiem, Krimā nav neviena redaktora vai medija īpašnieka, ar kuru šādas pārrunas nebūtu notikušas jau vairākkārt - tiek vairota pilnīga baiļu atmosfēra spēka struktūru priekšā, kuras sabiedrībai jāuztver kā visuvarenas, no kurām neko nevar noslēpt.

Katru dienu, katru stundu Krimā notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Kā "Dienai" stāsta Čubarovs, problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar Krievijas karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē.

"Simtiem tūkstošu Krimas iedzīvotāju lieto Ukrainas pasi, kaut pašreizējā vara viņus uzskata par Krievijas pilsoņiem. Tagad vajag iespējami ātri šo pasi nomainīt pret Krievijas pasi. Tāpēc katru dienu tiek izziņoti jauni noteikumi tādās cilvēku dzīves jomās, kam ar pilsonību nav nekāda sakara," atklāj kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, pašreizējais Krimas tatāru interešu aizstāvis.

"Ir pieņemts lēmums, ka visām mašīnām jānomaina numura zīme. Lai to paveiktu, jāuzrāda Krievijas pase. Ja kāds saslimst un nokļūst slimnīcā, lai noformētu apdrošināšanu, bez Krievijas pases neiztikt. Bērni, kas šovasar pabeidza skolu, nevarēja saņemt atestātu bez Krievijas pases. Cilvēki var izbraukt no Krimas, izmantojot Ukrainas pasi, bet, lai atgrieztos, vajag Krievijas pasi," stāsta Čubarovs.

Pēc viņa teiktā, starptautiska iejaukšanās Krimā faktiski nav iespējama tāpēc, ka Krievija nepieļaus, lai kāds šo teritoriju uztvertu ārpus tā tiesiskā statusa, ko tai noteikusi pati Krievija. Tāpēc būtiskākā palīdzība, kāda var būt Krimā dzīvojošajiem, ir taisnības atjaunošana, tas ir, atgriešanās pie iepriekšējās valstspiederības.

"Saprotam, ka Putins šobrīd to uzskata par neiespējamu, viņam Krimas jautājums ir politiskās un, iespējams, arī fiziskās dzīvības un nāves jautājums. No otras puses, ļoti labi saprotam, ka Ukraina nekādos apstākļos nespēs attiekties pret Krimu kā maiņas monētu," intervijā "Dienai" pauž Čubarovs.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!