Lielais hadronu paātrinātājs netiks iedarbināts līdz 2009.gada pavasarim

Sākotnējā izmeklēšana liecina, ka problēmas radušās ar elektrisku savienojumu starp diviem atdzesētiem magnētiem, kas, visdrīzāk, sakusuši.

"Pirms pilnībā varēs izprast incidentu, sektorā ir jāsasniedz istabas temperatūra un magnēti jāatver inspekcijai," paziņoja CERN. "Pārbaudei un remontam nepieciešamais laiks neļauj tā atkārtotu iedarbināšanu pirms CERN obligātā ziemas apkopes perioda, kas paātrinātāja kompleksa atkārtotas iedarbināšanas datumu atbīda līdz 2009.gada pavasara sākumam."

Remontdarbu veikšanai bojātais tuneļa posms jāsasilda līdz normālai temperatūrai, kas aizņems vismaz divus mēnešus. Eksperimenta veikšanai milzīgajā tunelī temperatūra pazemināta līdz mīnus 271,3 grādiem pēc Celsija skalas.

Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts 10.septembrī, bet pagājušo ceturtdien tas elektroenerģijas padeves problēmu dēļ tika apturēts. Piektdien instruments no jauna tika iedarbināts, bet tad tunelī pamanīta liela hēlija noplūde un paātrinātājs atkal apturēts.

Kā norāda CERN pārstāvji, paātrinātājs joprojām ir iedarbināšanas stadijā un tas ir vislielākais un vissarežģītākais instruments, kādu cilvēki jebkad uzbūvējuši, līdz ar to tehniskas problēmas ir normāla parādība.

Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.

Ar LHC palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus un sniegt atbildes uz jautājumiem par Visumu un tā izcelsmi.

Sākotnēji 27 kilometrus garajā gredzenveida tunelī ievadīts protonu kūlis, lai pārbaudītu, vai tā ceļā nav kādu šķēršļu.

Vēlāk protonu kūļi tiks raidīti pretējos virzienos, lai izraisītu to sadursmi lielā ātrumā.

Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt elementārdaļiņu 600 miljonus sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu 99,99% no gaismas ātruma.

Pētījumā iegūtie dati tiks nosūtīti virknei institūtu un universitāšu visā pasaulē, lai zinātnieki kopīgiem spēkiem tos izanalizētu.

Zinātnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida datus par šīm elementārdaļiņu sadursmēm. Viena no iespējām ir, ka to rezultātā radīsies matērija, apstiprinot teoriju, ka pastāv tā sauktie Higsa bozoni, kuri matērijai piešķir masu, kas iesaukti arī par Dieva daļiņām.

Savukārt izcilais britu astrofiziķis Stīvens Hokings, kurš savu dzīvi veltījis Visuma izcelšanās un melno caurumu pētīšanai, saderējis uz 100 ASV dolāriem, ka eksperimentā neizdosies atklāt tā dēvētās Dieva daļiņas.