Iepriekš Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN) paziņoja, ka tai izdevies noskaidrot neizprotamu temperatūras paaugstināšanos paātrinātāja magnētos. Izrādījās, ka elektroiekārtā, kas nodrošināja dzesēšanas sistēmas darbību, nokļuvis bagetes gabals.
CERN pārstāve Kristīne Satona pieļāva, ka maizes gabalu iekārtā varēja iemest kāds putns.
Pēc viņas teiktā, automātiski nostrādāja aizsardzības sistēma un pēc tam, kad tika noskaidrots incidenta iemesls, iekārtas dzesēšanas process tika palaists no jauna.
Kā ziņots, Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem pagājušā gada 10.septembrī, bet 18.septembrī tas elektroenerģijas padeves problēmu dēļ tika apturēts. 19.septembrī instruments no jauna tika iedarbināts, bet tad tunelī pamanīta liela hēlija noplūde un paātrinātājs atkal apturēts.
Iepriekš bija plānots, ka paātrinātāja remontdarbi tiks pabeigti pavasarī, taču tad CERN nolēma pastiprināt aizsardzības sistēmas, līdz ar to tā iedarbināšana atlikta līdz novembrim.
Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.
Ar paātrinātāja palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.
Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
