Baltais nams pirmdien brīdināja, ka doma par valsts pašas izraisītu ASV nacionālo parādsaistību defoltu ir briesmīgs scenārijs, kas iedragās ASV demokrātiju, kredītreitingu un globālās pozīcijas uz vairākiem gadiem.
Ja pašreizējie ASV parādsaistību griesti 16,7 triljonu dolāru apmērā netiks paaugstināti līdz 17.oktobrim, valsts pirmo reizi tās vēsturē būs spiesta pasludināt parādu maksātnespēju, radot satricinājumu pasaules ekonomikā.
ASV Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners nedēļas nogalē brīdināja, ka viņš nevar atbalstīt parāda griestu palielināšanu, ja ASV prezidents Baraks Obama nav gatavs izrādīt būtisku politisku piekāpšanos.
ASV valdība pagājušajā nedēļā bija spiesta apturēt savu iestāžu darbu, jo republikāņi kā priekšnoteikumu jaunā fiskālā gada finansējuma piešķiršanai izvirzījuši prasību apturēt Obamas panāktās veselības aprūpes sistēmas reformu īstenošanu.
Tuvojoties 17.oktobrim, ASV parādu defolta pasludināšanas iespēja kļūst arvien reālāka, un analītiķi brīdina, ka tai būs katastrofālas sekas.
ASV Nacionālās ekonomikas padomes direktors Džīns Sperlings pauž viedokli, ka Obama nedrīkst ļaut Pārstāvju palātai turēt sevi par ķīlnieku parādu griestu palielināšanas jautājumā, jo tas rada negatīvu precedentu nākamajiem prezidentiem.
"Prezidents ir skaidri izteicies, ka draudiem ar defoltu jābeidzas," paziņoja Sperlings.
Virkne analītiķu uzskata, ka defolta scenārijs novedīs ASV ekonomiku atpakaļ recesijā, tajā pat laikā negatīvi ietekmējot visu pasauli un izraisot fondu tirgu sabrukumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
