Pateicoties naftas, gāzes un elektrības cenu pieaugumam, pēdējā laikā malkas krāsnis kļuvušas ļoti populāras gan Lielbritānijā, gan citās Rietumeiropas valstīs.
Tomēr, kā norāda dāņu zinātnieki, pētījumi liecina, ka sīkās dūmu daļiņas, kas viegli nokļūst dziļi plaušās, var atstāt dramatisku iespaidu uz cilvēku veselību.
Iepriekšējie pētījumi saistīja transportlīdzekļu un ogļu termoelektrostaciju radīto cieto daļiņu piesārņojumu ar sirds slimībām, astmu, bronhītu, vēzi un citām veselības problēmām.
Kā norāda Kopenhāgenas Universitātes Veselības aizsardzības fakultātes profesors Stīvens Lofts, degošas malkas dūmi var radīt ne mazāk nopietnus veselības traucējumus.
"Koksnes dūmu daļiņas noteikti var izraisīt nāvējošu sirds vai plaušu slimību," norādīja profesors. "Cilvēku šūnās, kas tikušas pakļautas šo daļiņu iedarbībai, rodas būtiski DNS bojājumi un mutācija."
Lofts kopā ar kolēģiem salīdzināja gaisa piesārņojumu kādā dāņu ciemata centrā ar daudzām koka krāsnīm un netālu esošā apdzīvotā vietā, kur malkas krāsnis tikpat kā netiek izmantotas.
Viņi analizēja arī tīro koksnes dūmu cietās daļiņas, kuru paraugi tika paņemti no skursteņiem. Laboratorijā pētot cilvēku šūnas, zinātnieki atklāja, ka ciemata centra gaiss izraisīja lielākus šūnu bojājumus nekā gaiss tuvējā apdzīvotajā vietā, kur malkas krāsnis netiek kurinātas.
Lofts piebilda, ka veselības risks pilnībā vēl nav apzināts. Viņš norādīja, ka malkas krāšņu īpašniekiem vajadzētu izmantot tikai sausu koksni, dedzināt to mazos gabalos un nodrošināt labu gaisa plūsmu, lai samazinātu cieto daļiņu emisiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
