"Šodien mums šajā jautājumā no tiesiskā viedokļa nav problēmu," uzrunājot parlamenta deputātus, sacīja Medvedevs.
Šī gada pirmajā pusē Medvedevs nodeva parlamentam izskatīšanai likumprojektu, kas paredz lielāku pilnvaru piešķiršanu prezidentam, lai lemtu, kad pielietot bruņotos spēkus ārpus valsts robežām.
Pagājušā mēnesī abas Krievijas parlamenta palātas likumprojektu apstiprināja.
"Mūsu nesenā pieredze rāda, ka ir jābūt juridiskam mehānismam," norādīja prezidents, atsaucoties uz pagājušā gada piecu dienu karu starp Krieviju un Gruziju.
Krievija uzsāka karu ar Gruziju, apgalvojot, ka tai bija jāaizsargā valsts robežsargi un Dienvidosetijas separātiskā reģiona iedzīvotāji, no kuriem daudziem ir Krievijas pases.
Neilgais, bet asiņainais konflikts, kas pārsteidza Rietumus nesagatavotus, bija pirmais Krievijas bruņoto spēku pielietošanas gadījums ārvalstīs kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Medvedevs tomēr apgalvoja, ka spēka pielietošana notiks tikai ārkārtējos apstākļos.
"Protams, tāda veida lēmumi ir absolūti ārkārtēji līdzekļi un dabiski tiks pieņemti tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā," uzsvēra prezidents.
Viņš arī skaidroja, ka jaunā likuma pamatā esot "nesatricināms princips", ka Krievijas pilsoņi jāaizstāv "jebkurā zemeslodes nostūrī" un ka viņiem jājūtas "drošiem, ka viņi atrodas mūsu valsts aizsardzībā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
