Ukrainas protesta kustības aktīvisti neatbalsta prezidenta Janukoviča un politiskās opozīcijas līderu vienošanos par konflikta noregulējumu un joprojām uzstāj uz nekavējošu Janukoviča atkāpšanos, ziņo portāls "Korrespondent.net".
Protestu līderi no Maidana skatuves paziņoja, ka visi opozīcijas deputāti, kas parakstīs vienošanos ar prezidentu, tiks uzskatīti par pārgājušiem varas pusē. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, bet vēlēšanām jānotiek jau aprīlī. 2004. gada konstitūcijai jāstājas spēkā jau šodien.
Maidana līderi norāda, ka ar vienošanos, kas paredz prezidenta vēlēšanas decembrī Janukovičs tikai iegūst laiku, lai atkal vērstos pret savu tautu. Demonstranti negrasās pamest Maidanu un ieņemtās ēkas.
Protestu līderi arī norāda, ka savas politiskās reklāmas kārotājiem Maidanā nav vietas.
Tikmēr citi avoti ziņo, ka Maidana padome vienošanās parakstīšanai ir piekritusi. Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis ziņo, ka Maidana padome ir nobalsojusi par atbalstu opozīcijas un prezidenta vienošanās parakstīšanai, vēsta aģentūra "Reuters".
To apstiprina arī partijas "Svoboda" līderis Oļegs Tjagņiboks, kurš precizē, ka protestētāji izvirzījuši prasību, ka jaunajā valdībā nedrīkst būt pašreizējais Iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko, kā arī ir pieprasījuši ģenerālprokurora Viktora Pšonki atkāpšanos.
Vēstīts, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piektdien paziņojis, ka izsludinās pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un ierosinās atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas.
Piektdien no rīta prezidenta administrācija ziņoja, ka sarunās ar opozīcijas līderiem, Eiropas Savienības (ES) un Krievijas pārstāvjiem ir panākta vienošanās par konflikta mierīgu noregulējumu. Vienošanos paredzēt parakstīt piektdien.
Tiek ziņots, ka vienošanās paredz 48 stundu laikā pāriet uz 2004. gada konstitūciju, kas ierobežo prezidenta varu un jaunas valdības izveidi 10 dienu laikā. Dokuments paredz nesenās vardarbības izmeklēšanu un to, ka varasiestādes neieviesīs ārkārtas stāvokli. Tāpat tā paredz, ka spēku nedrīkst pielietot opozīcija, ziņo raidsabiedrība BBC.
Daļa aktīvistu jau iebilda pret vienošanos. "Mēs pieprasām viņa nekavējošu atkāpšanos, nevis vēlēšanas decembrī," laikrakstam "Ukrainskaja Pravda" norāda ievērojamas opozīcijas aktīvists Igors Lucenko.
Jau vēstīts, ka kopš 18. februāra Kijevā notiek asiņainākās sadursmes vairākus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto protestu laikā. Līdz piektdienai sadursmēs ar drošībniekiem pilsētas centrā gājuši bojā vismaz 77 cilvēki.
Opozīcijas avoti ziņo par vēl lielāku bojāgājušo skaitu, apsūdzot milicijas snaiperus neapbruņotu protestētāju nošaušanā. Simtiem cilvēku ir cietuši un ārstējas slimnīcās. Sašauti ir arī miliči, ziņo Iekšlietu ministrija.
Sadursmes sākās, kad milicija 18. februārī bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Drošības spēki pēc tam daļēji ieņēma un ielenca protesta kustības galveno centru - Neatkarības laukumu jeb Maidanu. Pilsētas centrs pārvērtās kaujas laukā. Opozīcijas līderu un valdības pārstāvju trešdien vakarā panāktais pamiers nedeva rezultātus un ceturtdien no rīta radikāli noskaņoti protestētāji sāka pretuzbrukumu milicijai, atgūstot visu Neatkarības laukumu.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
