Pirmā ķīmisko ieroču krava Dānijas kuģī ir pametusi Sīrijas ostu Latākijā, atsaucoties uz ANO paziņojumu, otrdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Kravu, kas no kara plosītās Sīrijas izvesta sešas dienas vēlāk par iepriekš noteikto beigu termiņu, pavada Ķīnas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas karakuģi.
Tiesa gan, pagaidām kuģī iekrauts "neliels skaits" konteineru, teikts ANO paziņojumā. Kuģis tagad dosies uz starptautiskajiem ūdeņiem, kur gaidīs nākamo ķimikāliju ierašanos Latākijas ostā.
Bruņojuma iekraušana kuģī ilgusi vien "pāris stundu", bet šī operācijas fāze ir "plānota mēnešiem ilgi", skaidro ANO. Pašlaik iekrautās ķimikālijas vestas no diviem objektiem.
Sīrijas režīmam piederošo kaujas vielu izvešana ir daļa no ANO atbalstītā plāna valsts ķīmiskajai atbruņošanai. Bīstamo bruņojumu bija paredzēts izvest līdz 2013. gada beigām, tomēr tas netika izdarīts, jo Sīrijas valdība nespēja garantēt bruņojuma drošu nogādāšanu līdz ostai.
Atbruņošanas plāns paredz, ka ķīmiskās kaujas vielas Latākijas ostā jāsavāc Dānijas un Norvēģijas kravas kuģiem, kas tās tālāk nogādās Itālijā pārkraušanai ASV kuģī. Pēc tam vielas, speciāli izveidotā titāna tvertnē, līdz 2014. gada vidum paredzēts iznīcināt uz amerikāņu kuģa starptautiskajos ūdeņos.
Ķīmisko bruņojumu no 12 noliktavām Vidusjūras ostā Latākijā nogādā ar Krievijas bruņotajām kravas automašīnām, kuras izseko ASV satelīti un Ķīnas novērošanas kameras.
Iepriekš līdz pagājušā gada beigām paredzētā bruņojuma izvešana izgāzās, jo savlaicīgi ostā nogādāt bīstamo bruņojumu traucējuši laika apstākļi, mainīgās frontes līnijas un bloķēti ceļi. Tikmēr Sīrijas ķīmisko ieroču ražošanas ekipējums tika iznīcināts saskaņā ar plānu - līdz 2013. gada 1. novembrim.
Sīrijas ķīmiskās atbruņošanas plāns izstrādāts pēc tam, kad Krievija un ASV vienojās par Damaskas ķīmiskā bruņojuma iznīcināšanu pēc 21. augustā Sīrijas galvaspilsētā notikuša ar zarīnu pildītu raķešu uzbrukuma, kurā gāja bojā simtiem cilvēku.
ASV un citas rietumvalstis uzbrukumā vaino prezidenta Bašara al Asada spēkus, kuriem vienīgajiem valstī bijušas tehniskas iespējas šāda uzbrukuma īstenošanai. Tikmēr Damaska savu vainu noliedz, tās pusē nostājas arī senā sabiedrotā Maskava.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 126 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
