Svētdien par Francijas prezidentu ievēlētais sociālists Fransuā Olands viesis cerības Francijas iedzīvotājos, ka tiks izbeigti taupības pasākumi un ka būs darbs un algas, bet radot bažas par Eiropas budžeta disciplīnas līguma izpildi, vēsta ārvalstu mediji.
Olands savā priekšvēlēšanu kampaņā ir solījis pārskatīt grūti panākto Eiropas Savienības (ES) līgumu par budžeta disciplīnu, ko aizstāvēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, vēsta raidsabiedrība BBC.
ES fiskālā politika ir jāmaina no taupības uz izaugsmi, uzskata Olands. "Eiropa mūs vēro, taupība vairs ilgāk nevar būt vienīgā iespēja," viņš teicis.
Sociālistu kandidāts arī solīja pacelt nodokļus lielajām korporācijām un cilvēkiem, kas pelna vairāk par miljonu eiro gadā. Tāpat viņš iestājies par minimālās algas paaugstināšanu, un pensijas vecuma samazināšanu, kā arī vēlas algot papildus 60 tūkstošus skolotāju.
Olanda ievēlēšana modināja cerību Francijas iedzīvotājos, sevišķi jauniešos, ka par spīti taupībai var būt darbs un algas, vēsta BBC korespondents. Tomēr parādu problēmas valstij saglabājas.
Olanda lielajiem solījumiem un reformām netrūkst atrunas "smalkā drukā", raidsabiedrībai CNN atzinis Brūkinga Institūta ASV un Eiropas izpētes centra direktors Džastins Vaise, kurš ir sarakstījis vairākus analītiskus darbus par Francijas vēlēšanām.
Tā Olanda solījums pārskatīt ES panākto taupības pasākumu vienošanos paredz tikai izaugsmes stimulēšanu, bet ne mainīt noteiktos budžeta disciplīnas pasākumus, ko tā nosaka. 60 tūkstošu jaunu skolotāju darba vietu radīšana paredzēta samazinot citu civilo dienestu darbinieku skaitu par labu izglītībai. Olanda solītās izmaiņas pensijas likumā skartu tikai niecīgu strādājošo daļu.
Grūtākais uzdevums Eiropas līderiem ir stimulēt ekonomiku, nepalielinot budžeta deficītu, raidsabiedrībai CNN stāsta Vaise. Olands ir piedāvājis risinājumus – nostiprināt Eiropas Investīciju banku, pārdalīt struktūrfondus, izlaist eiroobligācijas infrastruktūras projektiem, ieviest finanšu darījumu nodokli. Te rodas pietiekami daudz vietas kompromisiem un diskusijām ar Merkeli, kura sākumā paziņoja, ka ES fiskālās disciplīnas vienošanās netiks apspriesta, uzskata pētnieks. ES budžeta disciplīnas līgumam varētu tikt pievienoti papildus protokoli, padarot to pieņemamāku.
Ilgtermiņā, sevišķi pēc 2013. gada vēlēšanām Vācijā, Eiropā daudz kas varētu būt atkarīgs no Olanda, uzskata analītiķis.
Jau vēstīts, ka svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās Francijā uzvarējis Sociālistiskās partijas kandidāts Fransuā Olands. Olands būs pirmais Francijas prezidents no Sociālistiskās partijas kopš 1995.gada, kad prezidenta amatu atstāja Fransuā Miterāns. Viņa uzvara var nozīmēt pārmaiņas ES, kas mēģina atkopties no finanšu krīzes, un Francijai, kas ir eiro zonas otra lielākā ekonomika un ar kodolieročiem bruņota ANO Drošības
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
