Par 61 gada vecā valdošās Pakistānas Tautas partijas (PPP) izvirzītā Ašrafa apstiprināšanu par valdības vadītāju nobalsoja 211 no 342 parlamenta apakšpalātas deputātiem.
Ašrafs tiek vainots korupcijā no 2008. līdz 2011.gadam, kad viņš bija ūdenssaimniecības un enerģētikas ministrs. Viņš pēc tam bija informācijas tehnoloģiju ministrs līdz otrdienai, kad Augstākā tiesa atcēla līdzšinējo premjerministru Jusufu Razu Gilani no amata.
Jau ziņots, ka Pakistānas prezidents Asifs Ali Zardari, kurš ir PPP līdzpriekšsēdētājs, ceturtdien izvirzīja premjera amatam tekstilrūpniecības ministru Mahdūmu Šahabudinu, bet pretnarkotiku tiesa tajā pašā dienā izdeva orderi Šahabudina aizturēšanai saistībā ar narkotiku skandālu.
Augstākā tiesa 26.aprīlī atzina Gilani par vainīgu apsūdzībā necieņā pret tiesu. Otrdien Augstākā tiesa nolēma, ka Gilani neatbilst premjera amatam, un atņēma viņam arī parlamenta deputāta mandātu.
Apsūdzības iemesls ir tas, ka Gilani valdība divus gadus bija atteikusies izpildīt tiesas prasību vērsties pie Šveices varas iestādēm ar lūgumu atsākt korupcijas lietas pret valsts prezidentu Asifu Ali Zardari.
Gilani uzstāj, ka Zardari ir tiesiska imunitāte kā valsts vadītājam, tāpēc ar šādu lūgumu Šveices iestādēm tiktu pārkāpta Pakistānas konstitūcija. Gilani arī uzskata, ka lietas pret Zardari ir politiski motivētas.
Zardari un atentātā nogalinātā viņa sieva ekspremjere Benazira Bhuto tiek turēti aizdomās par Šveices banku kontu izmantošanu kukuļos saņemtas naudas atmazgāšanai. Kukuļus apmēram sešu miljonu latu apmērā deviņdesmitajos gados esot devušas kompānijas, lai iegūtu kontraktus muitas inspekcijas nozarē.
Augstākā tiesa 2009.gada decembrī atcēla politisku amnestiju, kas pasargāja prezidentu Zardari un simtiem citu politiķu no tiesāšanas par korupciju. Lietas pret Zardari Šveicē tika iesaldētas 2008.gadā, kad viņš kļuva par prezidentu un līdz ar to ieguva tiesisku imunitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
