Notiesātie ir Krievijas pilsoņi, kas ir pazīstami tikai ar saviem segvārdiem kā Andreass un Heidruna Anšlāgi.
Padomju izlūki ieradušies Vācijā 1988. un 1990.gadā, uzdodoties par Dienvidamerikas izcelsmes Austrijas pilsoņiem.
Atbilstoši apsūdzības versijai, Anšlāgi ieguvuši slepenus Eiropas Savienības (ES) un NATO dokumentus un par saviem pakalpojumiem saņēmuši aptuveni 100 000 eiro (70 000 latu) gadā.
Maskējot savas spiegošanas aktivitātes, Anšlagi dzīvojuši kā tipiski vidusšķiras pārstāvji. Pat viņu meita neko nav zinājusi par vecāku dubulto dzīvi.
Vīram tiesa piesprieda sešarpus gadu cietumsodu, bet sievai ieslodzījumā nāksies pavadīt piecarpus gadus, nosprieda augstākā reģionālā tiesa Štutgartē.
No 2008. līdz 2011.gadam spiegi tikušies ar nīderlandiešu amatpersonu Raimondu Valentīno Pūteraju vairāk nekā 30 reižu un par nopludinātajiem dokumentiem samaksājuši viņam vairāk nekā 72 000 eiro, lietas izskatīšanas gaitā norādīja prokurori.
Dokumentu vidū bijusi slepena informācija par NATO spēkiem Eiropā 2011.gadā, kā arī operatīvie materiāli par alianses misijām Afganistānā, Lībijā un Kosovā.
Anšlāgi bija cerējuši, ka viņi varēs nonākt atpakaļ Krievijā, Berlīnei un Maskavai vienojoties par spiegu apmaiņu, sacīja pāra advokāts Horsts Dīters Pečke.
Pirmais spiegu pāra pārstāvis Vācijā ieradās gadu pirms Berlīnes mūra krišanas - laikā, kad vēl pastāvēja padomju izlūkdienests VDK. Šajā laikā Austrumvācijā strādāja arī VDK aģents Vladimirs Putins - pašreizējais Krievijas prezidents.
Andreass Anšlāgs bija studējis inženierzinātnes un strādāja auto industrijā, savukārt viņa sieva Heidruna bija mājsaimniece.
No Nīderlandes Ārlietu ministrijas amatpersonas saņemtos dokumentus laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam viņi nodevuši tālāk Krievijas specdienestiem.
Dokumenti tikuši atstāti īpaši ierīkotās vietās, tostarp zem kokiem, no kurienes tos izņēmuši Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā darbinieki.
Ar Krieviju pāris sazinājies, izmantojot īsviļņu radiosakarus, satelīttelefonā nosūtītus paziņojumus un "YouTube" videoierakstos paslēptus vēstījumus.
Abi apsūdzētie atteikušies izpaust informāciju par savu identitāti, taču viņu advokāts norādījis, ka viņiem esot Krievijas pilsonība.
"Tiesa nevarēja atklāt jūsu patieso identitāti," atzina galvenā tiesnese Sabīne Rogenbroda. "Mēs nezinām, kur jūs esat dzimuši un kāds ir jūsu īstais vārds."
"Tiesa ir pārliecināta, ka apsūdzētie līdz pašam galam zināja, kam un kādam mērķim viņi kalpo," norādīja tiesnese.
Tikmēr Federālā prokuratūra atzina, ka iespējams noskaidrot tikai apsūdzēto pēdējo trīs gadu darbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
