Tam pierādījums esot arī mūsu kultūras īpatnības, piemēram, pārtikas garšas un izskata uzlabošana ar veselībai kaitīgām vielām vai neērtu kurpju valkāšana modes vārdā, tāpat arī stundām ilga sēdēšana pie datora, pamazām ļaujot atrofēties pēdējiem muskuļiem, jo tā mēs visai labi "izklaidējamies".
Pieci nelāgi ieradumi, kuriem ir arī savas saulainās pusītes:
Kad pēdējoreiz turēji rokās kārtīgu papīra naudas žūksni? Šķiet, ka sen, turklāt šajā faktā visticamāk nevari vainot dižķibeli, bet gan to, ka teju visa nauda pie mums ierodas un mūs atstāj digitālā formātā. Tikmēr mēs pat varam vienā mierā aizmirst, kā izskatās uz banknotēm uzdrukātā tautu meita, Dainu tēvs un kuģītis.
Ir visai bezjēdzīgi skraidīt apkārt ar skaidru naudu laikā, kad teju visur tiek pieņemtas plastikāta norēķinu kartes. Nauda var pazust, tikt nozagta vai sadegt, lecot pār ugunskuram, pavasara talkas laikā, kas šogad gan laikam nepienāks.
Tiesa, kopš cilvēce no papīrīšu skaitīšanas pārgājusi uz digitālo naudu, daudzi izvēlējušies izmantot kredītkartes, ar kuru palīdzību pēcāk iebrauc lielākos un mazākos parādos. Eiropā un Amerikā vairums cilvēku kredītkaršu lietošanas dēļ ir parādā kādai finanšu iestādei, bet, kamēr vien viņiem ir parāds, skaidras naudas makā praktiski nekad nav. Kā izrādās, šim aspektam ir saskatāma arī zelta maliņa - vairākas infekciju slimības šajās pasaules daļās ir praktiski pārstājušas eksistēt.
Celulozes, kokvilnas un lina kombinācija, kas ir sastopama lielākajā daļā pasaules banknošu, ir ideāla vieta mikrobu koloniju attīstībai, taču, samazinoties reālās naudas daudzumam apritē, skaidrā nauda reizē ar kolonijām nonāk pārstrādē. Tāpēc, ja kārtējo mēnesi palielini savu kredītkartes parādu, tad vismaz vari priecāties, ka tas ir veselīgi.
Ja lasi šo ziņu, tad vari sev uzsit uz pleca par varonīgu cīņu pret globālo sasilšanu. Aizvien vairāk un vairāk cilvēku savus mīļotos romānus lasa digitālā formātā un arī ikdienas laikraksti un žurnāli spiesti cīnīties ar internetu, kurš aizvien aktīvāk atkaro vienu drukātās preses bastionu pēc otra.
Šī tendence jau tagad ir piespiedusi daudzus pasaules lielos preses un grāmatu izdevējus samazināt darbinieku skaitu, slēgt savus firmas veikalus un izplatīšanas tīklus, kā arī meklēt citus veidus, lai optimizētos un konsolidētos. Tomēr pašas galvenās izmaiņas ir redzamas tipogrāfijās - tiek drukāts mazāk.
Tomēr, kamēr drukāšanas nozare strauji rūk, šīs pārmaiņas ir nostrādājušas kā sarkanais signāls globālās sasilšanas straujajam skrējienam. Aptuveni 68% no visas pasaules koksnes pārstrādes industrijas veidoja attīstīto valstu papīra pieprasījums. Šis pieprasījums nepilnas dekādes laikā ir nokrities teju par 30%, ievērojami samazinot izmešu skaitu un līdz ar to palēninot globālo gaisa sasilšanu, raksta "Cracked.com"
Turklāt esot pat zinātnieki, kuri šīm pārmaiņām paredz turpinājumu - vispārējās temperatūras krišanos, kas gada auksto sezonu padarīs vēl aukstāku un ilgāku, bet silto - lietaināku un vēsāku.
Kamēr Latvijā par marihuānas legalizāciju karstas debates nav tikušas tālāk par dažiem dzeltenajiem medijiem, citviet pasaulē ir notikuši pat referendumi par šo jautājumu. Taču, šķiet, pat šajās valstīs nekad neviens vēl nav minējis pašu labāko argumentu zālītes audzēšanas atbalstam - tā palīdz plaušām.
Pie šāda šķietami paradoksāla secinājuma nonākts, pētot lidmašīnu izmešu ietekmi uz iedzīvotājiem, kuri dzīvo lidostu tuvumā. Klasiski teju visās apdzīvotajās vietās, kurām blakus ir lidosta, iedzīvotāji biežāk slimo ar dažādām elpošanas slimībām, tostarp astmu un plaušu vēzi, taču vienā pilsētā iegūtie dati bija gluži pretēji - ASV Menas štata Augustas pilsētas iedzīvotājiem visiem bez izņēmuma plaušas esot kā maratonistiem.
Tomēr, kā atklājās, labās plaušas iedzīvotājiem nebija kādu īpaši veselīgu sportisku aktivitāšu dēļ. Kāds sens un uzticams lidostas darbinieks lidostas iežogotās teritorijas vienā malā bija bezrūpīgi ierīkojis milzu marihuānas plantācijas. Par šo labo darbu gan viņš nonāca cietumā, taču neatkarīgi no tā zālītes burvīgās īpašības bija patīkams pārsteigums zinātniekiem.
Izrādījās, ka kaņepes ārkārtīgi labi absorbē cilvēkiem kaitīgās vielas, tādējādi radot labākus apstākļus apkārt dzīvojošajiem. Turklāt tās ne tikai ir viens no labākajiem gaisa filtriem, bet arī rada daudz vairāk skābekļa, nekā daudzi citi augi, rāda pētījumi.
Par spīti kaņepju labajām īpašībām, cerēt, ka tagad ar tām būs pilni parki, tomēr ir pāragri. Ņemot vērā, ka to audzēšana vairumā gadījumu ir aizliegta, varat vien cerēt, ka netālu no jūsu dzīvesvietas kāds zemnieks ir izgājis caur birokrātisko gaļasmašīnu, lai audzētu kaņepes sviesta iegūšanai.
Cik gan bieži gadās, ka kāds kino vai teātra apmeklētājs izdomājis apkārt sēdošos netraucēt un tā vietā, lai paceltu telefonu vai izslēgtu to pavisam, viņš aptuveni piecas minūtes raksta īsziņu, midžinot visiem apkārt esošajiem acīs spilgtu telefona ekrāna gaismiņu. Bet varēja būt sliktāk - ja nebūtu īsziņas, arī daļa no mums būtu citā saulē, rasta "Cracked.com".
Savulaik mobilo telefonu tehnoloģijas attīstījās tik ātri un pieprasījums pēc tiem bija tik milzīgs, ka nevienam īsti nebija laika kārtīgi pārbaudīt, kādu ietekmi uz veselību varētu atstāt spēcīgs elektromagnētiskais lauks, kurš regulāri tiek pietuvināts pie galvas. Tomēr ietekme bija - pirmajiem mobilajiem telefoniem, kuru darbināšanai vajadzēja daudz lielāku enerģiju, ietekme uz cilvēku veselību neesot bijusi labāka kā pastaiga pa Černobiļas tuvējo teritoriju. Jā, daži tur dzīvo, bet kūrortus neviens Černobiļā vēl vaļā never.
Mobilo telefonu tehnoloģijas ir ievērojami uzlabojušās, bet speciālisti joprojām neiesaka tos likt pagalvī, ejot gulēt, un jo īpaši tas attiecas uz maziem bērniem. Taču mūs izglāba kas cits - cilvēki lielā skaitā atklāja, cik daudz patīkamāk ir otram nosūtīt bezpersonisku īsziņu tā vietā, lai aprunātos.Rezultātā laiks, kurā telefoni ir pielipināti pie ausīm, saruka, glābjot civilizāciju no masveida smadzeņu audzējiem un citām ligām, kurām noteikti agri vai vēlu būtu jāparādās kaut vai aiz bailēm no vārdu salikuma "elektromagnētiskais lauks".
Internets ir milzīga ar maldinošu informāciju pārbāzta vide. To var pielīdzināt klusajiem telefoniem - kad vienā galā tiek pateikts viens, bet otrā, pēc daudzu redaktoru, tviterotāju un pārblogotāju atstāsta, jau ir saprotams pavisam kaut kas cits.
Iedomājies kaut vai pats savus interneta profilus - vai tajos patiešām visa informācija ir patiesa, vai tajos publicētajās bildēs tu tiešām izskaties tieši tāpat kā ikdienā?
Protams, ka nē! Patiesībā mēs visi kaut kādā ziņā mānāmies, turklāt to izvēlamies darīt paši savu iegribu, nevis kādas ārējās ietekmes dēļ. Taču, kā atklājies, visā šajā maskarādē nav nekā slikta - mūsu smadzenes ir nepārtrauktā trauksmē, uzmanot, lai mēs nepalaistu garām kādu smalku joku, skepticisma pilnu izteikumu vai aizdomīgi glaimojošu bildes komentāru.Sociālajos portālos notiek nepārtraukta saspēle, kurā mēs viens otru visu laiku trenējam būt vēl gudrākiem un viltīgākiem, saprast jokus no pusvārda, kā arī laicīgi apvainoties un stilīgi atspēlēties. Tāpat mēs esam iemācījušies atpazīt citu melus, vienlaikus paši sacerot aizvien ticamākus. Tādējādi mēs nepārtraukti dodam iemeslu mūsu pelēkajām šūniņām vairoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
