Rumānijas Konstitucionālā tiesa noraida deputātu imunitāti korupcijas lietās  (5)

Parlamenta apakšpalāta, kurā premjerministra Viktora Pontas vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai ir divu trešdaļu vairākums, decembrī atbalstīja likumprojektu, kas paredzēja, ka likumdevējiem un prezidentam to pilnvaru termiņa laikā nevar izvirzīt apsūdzības korupcijā.

Taču Konstitucionālā tiesa šo likumprojektu, kas izpelnījies arī Eiropas Savienības (ES) un ASV kritiku, noraidīja, norādot, ka tas ir "pretrunā ar vairākiem konstitūcijas pantiem par likuma varu, tiesību vienlīdzību un valsts pienākumu pildīt saistības, kuras tā uzņēmusies starptautiskos līgumos".

Parlamenta balsojums par tā dēvēto superimunitāti izsaucis sašutumu arī Rumānijas sabiedrībā un izpelnījies gan pilsoņtiesību aizstāvju, gan prokuroru, gan tiesnešu nosodījumu.

Satraukumu par balsojumu paudusi arī Nīderlande, Vācija un Francija. Savukārt ASV vēstniecība norādījusi, ka likumprojekts ir "solis prom no caurskatāmības un likuma varas".

Tikmēr Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi, ka sodu likuma grozījumi tiks izvērtēti nākamajā progresa ziņojumā par Rumāniju.

EK turpina uzraudzīt situāciju Rumānijā, kas ES pievienojās 2007.gadā, vērtējot korupcijas apkarošanu un likuma varas nodrošināšanu valstī.

Pēdējo divu gadu laikā Rumānijā par korupciju notiesāti vairāki bijušie ministri un arī kādreizējais premjers. Kas tāds līdz šim nebija pieredzēts kopš komunistiskā režīma gāšanas 1989.gadā.

Analītiķi norāda, ka tiesībsargāšanas iestāžu un tiesu darba efektivitātes pieaugums izsaucis politiķos satraukumu.

Tikmēr valdība paziņojusi, ka sodu likuma grozījumi pieņemti bez saskaņošanas ar Tieslietu ministriju un balsojums noticis laikā, kad Ponta atradies Dienvidāfrikā, uz kurieni devies, lai piedalītos Nelsona Mandelas bērēs.

Premjers paziņojis, ka grozījumi pirms jauna balsoja iesniedzami izvērtēšanai EK.

Tikmēr prezidents Trajans Basesku, kurš pārstāv opozīcijā esošos centriski labējos, paziņojis, ka grozījumus to apstiprināšanas gadījumā neparakstīs.