Šā gada pirmajos sešos mēnešos komisija saņēmusi 475 sūdzības, vairums no tām saistītas ar apsūdzībām pedofilijā laika posmā no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz astoņdesmito gadu beigām.
Galvenokārt šos noziegumus pastrādājuši katoļu garīdznieki, kā arī reliģijas mācības skolotāji un cilvēki, kas strādājuši ar jauniešiem.
200 lapaspušu garajā ziņojumā iekļautas 124 anonīmo pedofilijas upuru liecības. Tās atklāj, ka vairumā gadījumu par pedofilu upuriem bērni kļuvuši 12 gadu vecumā. Viens upuris bijis divus gadus vecs, piecu bērnu seksuālā izmantošana sākusies, kad viņiem bija četri gadi, astoņiem tolaik bija pieci gadi, bet desmit bērni bija sasnieguši tikai septiņu gadu vecumu.
Lai gan aizdomās turamo pedofilu raksturojums ir visnotaļ neprecīzs, pārbaudītajos gadījumos 102 cilvēki piederējuši pie kādas no 29 reliģiskajām kopienām.
"Mēs varam teikt, ka nav nevienas tādas draudzes, kur viens vai vairāki locekļi nebūtu seksuāli izmantojuši mazgadīgos," norāda ziņojuma autori.
Lielākā daļa liecību saņemta pēc aprīļa, kad Briges pilsētas bīskaps Rogers Vangeluve vēstulē atzinās kāda zēna seksuālā izmantošanā un atkāpās no amata.
Kāda sieviete ziņojuma autoriem liecinājusi, ka viņu 17 gadu vecumā izmantojis kāds priesteris. 1983.gadā viņa vērsusies pēc palīdzības pie kāda bīskapa.
"Es viņam teicu: "Man ir problēma ar vienu no jūsu priesteriem." Viņš man teica: "Ignorē viņu, un mēs liksim tevi mierā,"" stāsta cietusī.
Beļģijas katoļu baznīca ir viena no smagāk cietušajām pasaules mēroga skandālā par katoļu priesteru seksuālo varmācību pret bērniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
