Līgumu par kasešbumbu starptautisku aizliegumu Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 2008. gada decembrī parakstīja 104 valstis, taču ratificējušas vienošanos vien 30 no tām. Aizliegumam nepievienojās lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces - Ķīna, Krievija, ASV un Izraēla.
Līgums paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemas astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus. Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā.
Katrā kasešu bumbā atrodas 200-650 aptuveni tenisa bumbiņu izmēra spridzekļu, kuri piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10% no tām nesprāgst. Bumbas eksplodē pie mazākās kustības, nodarot postījumus visos virzienos plašā teritorijā ap eksplozijas vietu.
Kaut arī ir izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantotas cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.
Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.
Kopš 1965.gada kasešbumbas sakropļojušas vai nogalinājušas aptuveni 100 000 cilvēku, no kuriem 98% ir civiliedzīvotāji. 1999.gadā Kosovā un 2003.gadā Irākā kasešbumbas izraisīja daudz lielāku upuru skaitu nekā jebkura cita ieroču sistēma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
