Iespējams, tieši šis gads ir piemērots laiks, lai savos atpūtas braucienos iekļautu Latvijas un kaimiņvalstu apceļošanu. Tuvās ārzemes ir laba alternatīva, ja vēlies ceļot ekonomiski un ideja par braucienu šajā nedēļas nogalē ir radusies spontāni, informē Igaunijas Tūrisma padomes pārstāve Ilze Gabrāne.

Lai bagātinātu savas brīvdienas ar interesantiem apskates objektiem Igaunijā, Igaunijas Tūrisma padome piedāvā iepazīties ar TOP 10 ievērojamākajām vietām Igaunijā, kuras ir vērts apskatīt:

1. Jegalas ūdenskritums: Jegalas ūdenskritums ir viens no izcilākajiem Igaunijas dabas brīnumiem, kas nereti tiek dēvēts par Igaunijas Niagāru. Tas ir augstākais dabiskais ūdenskritums valstī - tas ir 8 metrus augsts un atrodas Jägala-Joa ciematā Ziemeļigaunijā. Ūdenskrituma varenumu var izjust ne tikai vasarā; to var izbaudīt arī ziemā, kad ūdenskritums ir sasalis vai palu laikā pavasarī un rudenī.

2. Tuhalas karsta ala: Tuhala ir lielākais karsta reģions Igaunijā, kur iespējams redzēt visas tipiskākās karsta izpausmes. Šī reģiona krāšņākās pērles ir Raganas aka, kas plūdu laikā mutuļo, un Virulase karsta ala (58 m) - garākā karsta ala visā Igaunijā. Lai izbaudītu unikālās un aizraujošās karsta ainavas, vēlams doties pārgājienā pa Igaunijas populāro, 2.5 km garo tūristu taku. Arī šis objekts atrodams Ziemeļigaunijā,

3. Ontikas stāvkrasti: Ontikas stāvkrasti ir augstākais punkts Baltijas-Lādogas klintī, kas stiepjas no Ēlandes salas Zviedrijā līdz Lādogas ezeram Krievijā. Kaļķakmens krauja ir 23 km gara, un tās vidējais augstums ir apmēram 50 m. Augstākais punkts pie Ontikas ciematiņa sasniedz 55.6 m. Lai redzētu stāvkrastu, jādodas uz Ziemeļigauniju.

4. Lahemā nacionālais parks: vecākais nacionālais parks Igaunijā, kas ir viens no svarīgākajiem mežu rezervātiem Eiropā. Tajā ir vairākas dabas, tūrisma un velotūrisma takas, kuras droši varat doties izpētīt. Nacionālā parka teritorijā atrodas Palmses muiža un sens zvejnieku ciemats Altja, kur senlaicīgos krodziņos var nobaudīt gardu maltīti. Arī šis objekts lieliski iekļausies maršrutā pa Ziemeļigauniju.

5. Sōmā: plašu dumbrāju un pārplūstošu upju reģions. Šī vieta ir plaši pazīstama smaiļotāju vidū, jo smaiļošana ir labākais veids, kā izpētīt šī reģiona plašumus. Savukārt pārgājienu cienītājiem tiek dota iespēja izvēlēties starp vairākām dabas takām. Nacionālā parka teritorija aptver piecus purvus, kurus nošķir mežaini apgabali un upes ar plašām palienēm. Upju kritums šajā reģionā ir ļoti mazs, tāpēc upes, kas iztek no augstienēm, ledus iešanas laikā izkāpj no krastiem. Nepalaid garām nokļūšanu Sōmā, ja dodies uz Rietumigauniju.

6. Kuresāres bīskapa cietoksnis Sāremā: iespējams, tas ir vislabāk saglabājies viduslaiku cietoksnis Baltijas valstīs (celts 13. gadsimta 2. pusē). Ēka būvēta no cirstiem dolomīta blokiem, vidū atrodas četrstūrveida pagalms, ko otrajā un trešajā stāvā iejož slēgtas krustejas. Cietoksnī atrodas Sāremā muzejs, kas iepazīstina ar Sāremā un Kuresāres vēsturi.

7. Kepu bāka: bāka ir visslavenākais apskates objekts Hīumā salā. Varētu pat teikt, ka Kepu bāka ir sava veida simbols - tā ir trešā senākā funkcionējošā bāka pasaulē. Kepu bāku ir iespējams saredzēt 35 jūras jūdžu attālumā. Ja ir vēlēšanās, bākā var arī uzkāpt.

8. Peipusa ezers: Brīnišķīgā Peipusa ezera krastā, kas piedāvā neskaitāmas brīvdienu pavadīšanas iespējas, atrodas 8 km garā Rajas ielu sādžu grupa un Rajakilas vecticībnieku klosteris ar zvanu torni - tās ir ļoti skaistas vietas. Svētvieta joprojām darbojas. Peipusa ezeru bieži vien sauc arī par jūru, jo nav iespējams saskatīt tā pretējo krastu - tas ir piektais lielākais ezers Eiropā. Ezeram raksturīgs īpašs ūdens un ledus režīms, tam ir savas straumes un vētras.

9. Ahjas upes senleja: Mazā Taevaskodas klints ir apmēram 190 metru gara un 13 metru augsta. No pašas klints virsotnes iztek Emaletes avots. Visaugstākais Ahjas upes krasta atsegums ir Lielā Taevaskodas klints, kuras augstākais punkts sasniedz 24 m. Lielā Taevaskoda senākos laikos bija upurvieta. Senleja atrodama Dienvidigaunijā.

10. Piusas smilšakmens alas ir cilvēku raktas. Tās izveidoja, lai iegūtu smiltis stikla ražošanai. Rakšana sākās 1920. Gadā. Pašlaik kādreizējās smilšu raktuves ir populārs tūrisma objekts. Garajās alās griestu augstums sasniedz pat 6 metrus, un tos balsta smilšakmens kolonnas.

Vairāk ideju brīvdienām var smelties interneta vietnē www.visitestonia.com. Līdz augusta beigām, apmeklējot idejām tūrisma informācijas bagāto mājas lapu, apmeklētājiem ir iespēja laimēt ģimenes nedēļas nogali Dienvidigaunijā, baudot aktīvo atpūtu dabā un ļaujoties SPA procedūrām. Papildus katras nedēļas veiksminieks varēs laimēt digitālo foto rāmīti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!