Foto: AFP/Scanpix
Visā Ēģiptē, kur trešdien notiek asiņaini nemieri, ir izsludināts mēnesi garš ārkārtas stāvoklis, par valsts televīzijas ziņoto vēsta aģentūra AP.

Ēģiptes galvaspilsētā trešdien drošības spēki sākuši jūlijā gāztā prezidenta Mohameda Mursi atbalstītāju apmetņu likvidēšanu, kas ātri pārvērtās vardarbīgās sadursmēs un asinsizliešanā. TV ziņo, ka četros pēcpusdienā visā valstī ir stājies spēkā pagaidu prezidenta izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Pagaidu valsts vadītājs Adlijs Mansurs devis rīkojumu armijai atbalstīt policiju, lai atjaunotu kārtību un aizsargātu valdības ēkas, vēsta aģentūra AP.

Bojā gājuši vismaz 95 cilvēki, bet vairāk nekā 500 ir ievainoti, paziņoja televīzija. Tikmēr Mursi atbalstošā kustība "Musulmaņu brālība" apgalvo, ka nogalināti 200 prezidenta atbalstītāji, bet vismaz 8000 ievainoti.  

Jūlijā pēc plašiem tautas protestiem armija no amata gāza demokrātiski ievēlēto islāmistu prezidentu Mursi. Kopš tā laika Mursi atvalstītāji nepārtraukti rīko protesta akcijas, pieprasot prezidenta atjaunošanu amatā. Divas lielas sēdošās demonstrācijas izveidotas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.

Policija trešdien nosprostoja sānu ielas ap demonstrantu apmetnēm un to nojaukšanā iesaistīja buldozerus.

Kopš Mursi gāšanas sadursmēs starp Mursi atbalstītājiem, pretiniekiem un policiju nogalināti jau vairāk nekā 250 cilvēki.

Jau ziņots, ka armija atstādināja Mursi no amata 3.jūlijā pēc vairākas dienas ilgušiem protestiem, kuros piedalījās miljoniem cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!