Ukrainā otrdien sākusies prezidenta Petro Porošenko pasludinātā "klusuma diena", kas ir mēģinājums restartēt daudz pārkāpto pamiera vienošanos, vēsta raidsabiedrība BBC.
Abas puses cīņas esot pārtraukušas, norāda medijs.
"Pēc Ukrainas prezidenta iniciatīvas visās pretterorisma spēku pozīcijās ieviests uguns pārtraukšanas režīms," paziņojumā apstiprina pretterorisma operācijas štāba preses centrs.
Tikmēr pagājušās diennakts laikā prokrieviskie kaujinieki Ukrainas spēku pozīcijas apšaudījuši 60 reizes, un uguns pārtraukšanas pazīmes no viņu puses netika novērotas, atsaucoties uz preses centra iepriekš otrdien paziņoto, ziņo aģentūra UNIAN.
Tuvākajās dienās Baltkrievijā varētu notikt jauna Kijevas un prokrievisko separātistu sarunu kārta. Abas puses septembrī Minskā parakstīja pamiera vienošanos, tomēr kopš tā laika cīņās Ukrainas austrumos gājuši bojā gandrīz 1000 cilvēku, liecina ANO dati.
Kopš konflikta sākuma aprīlī dzīvības Ukrainā ir zaudējuši vairāk nekā 4300 cilvēki, bet gandrīz miljons pametuši savas mājas.
Porošenko pagājušajā nedēļā paziņoja, ka, lai veicinātu pamiera ieviešanu, 9. decembrī karavīri ievēros "klusuma dienu".
Nav skaidrs, kad īsti notiks jaunā miera sarunu kārta. Sākotnēji ziņots, ka tās sāksies otrdien, bet amatpersonas Minskā norāda, ka nav saņēmušas tādu informāciju no nevienas puses. Krievijas mediji ziņo, ka sarunu sākums varētu tikt pārcelts uz piektdienu, bet šī informācija nav apstiprināta.
Septembrī noslēgtā Minskas vienošanās paredzēja izveidot 30 kilometru buferzonu gar frontes līniju un garantēt Austrumukrainas separātistiem ierobežotu autonomiju. Tomēr Luhanskas un Doņeckas apgabalā pašpasludinātās "republikas" 2. novembrī sarīkoja Kijevas un Rietumu nosodītas un neatzītas vēlēšanas.
Tāpat ik dienu notika sadursmes un apšaudes.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Kijeva, NATO un Rietumi apsūdz Kremli Ukrainas prokrievisko kaujinieku apbruņošanā, tanku un savu karavīru nosūtīšanā uz Ukrainas austrumiem. Tikmēr Kremlis savu saistību ar konfliktu turpina noliegt.
Pirms tam martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Vardarbību nav izdevies apturēt arī Minskā noslēgtajam pamieram, kurš stājās spēkā 5. septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
