Foto: AFP/Scanpix
Vācu policija atklājusi neonacistu grupējumu, kura biedri pēdējā desmitgadē ir noslepkavojuši vismaz 10 cilvēkus. Vienlaikus, grupējuma biedri bijuši specdienestu informatori. Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi šo faktu par "šausmīgu un apkaunojošu", otrdien informē raidsabiedrība BBC.

"Mēs pamatīgi izmeklēsim šo lietu. To mēs esam parādā cilvēkiem, kas zaudēja savas dzīvības," sacīja Merkele.

Vācijas plašsaziņas līdzekļos neonacistu lieta izraisījusi lielu ažiotāžu. Šis temats atbīdījis otrā plānā pat eirozonas parādu krīzi.

No grupējuma locekļiem - divi  vīrieši izdarīja pašnāvības pēc tam, kad saprata, ka uz viņu pēdām nonākusi policija.

Abi noziedznieki bija aplaupījuši banku Aizenahā. Pirms viņus paguva aizturēt policija, vīrieši nošāvās. Pirms tam viņi bija aizdedzinājuši savu māju. Pārmeklējot to, policisti atrada veselu ieroču arsenālu. Izrādījās, ka daži no tiem izmantoti līdz šim neatklātās slepkavībās. To upuri bija turku un grieķu tautības sīkuzņēmēji. Šie noziegumi pat bija iedēvēti par " kebaba slepkavībām", jo daudzi no upuriem bija pārvietojamo bufešu saimnieki. Slepkavības notika laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam. 2007. gadā nenonacisti nošāva arī vienu policijas darbinieci.

Vācu mediji noskaidrojuši arī nenocistu vārdus: tie ir nelaiķi Uve Mundlos un Uve Benhardts. Trešā grupas locekle 37 gadus vecā Beāte Šaipe pēc līdzdalībnieku nāves brīvprātīgi padevusies policijai. Tiek ziņots par vēl viena iespējamā līdzdalībnieka aizturēšanu, tas ir kāds 37 gadus vecs vīrietis - Holgers G.

Arī viņu uzskata par grupējuma - "Nacionālsociālistiskā pagrīde" (NSU) locekli.

Atklāt saistību ar daudzajiem noziegumiem palīdzēja arī pašu NSU locekļu videovēstījums, kuru tie bija nosūtījuši saviem kreisā spārna oponentiem Saksijas - Anhaltas federālaja zemē.

Tiek ziņots, ka grupējuma locekļi tikuši aizturēti vēl 1998. gadā. Viņu mājās jau tad atrasti ieroči un sprāgstvielas. Taču drīz vien viņi atbrīvoti. Iespējams, brīvība saņemta apmaiņā pret ziņotāju pakalpojumiem. Ar nenonacistiem esot strādājuši Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja Tīringenes filiāles darbinieki. Tiesa, Vācijas iekšlietu ministrs Hans Peters Frīdrihs apgalvo, ka nav atrasti pierādījumi šim sadarbības faktam.

Vācijas parlamenta deputāti, sadarbībā ar federālo prokuratūru uzsākuši izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā neonacistu banda varēja tik ilgi un nesodīti darboties. Viņu rēķinā ir ne tikai slepkavības, bet arī vismaz divi terorakti. Divos sprādzienos ievainojumus guva vairāki desmiti turku un ebreju imigranti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!