Vairāk nekā 10% Īrijas iedzīvotāju ir ārzemnieki, tai skaitā ir arī 13 999 latvieši, liecina ceturtdien izplatīti oficiālie tautas skaitīšanas dati.
Centrālā statistikas biroja (CSO) izplatītie 2006.gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits ir gandrīz dubultojies līdz 420 000 cilvēku, salīdzinot ar 224 000 2002.gadā.

Pateicoties plaukstošajai labklājībai, Īrija kļuvusi par valsti, uz kuru dodas cilvēki, nevis no tās emigrē un iedzīvotāju skaits ir lielākais kopš 1861.gada - 4 172 013.

Vairums migrantu - 438 489 - nākuši no Eiropas Savienības (ES) valstīm, un 271 781 ieradušies no Lielbritānijas un tās pārvaldītās Ziemeļīrijas.

Īrijā kļūst arvien vairāk iedzīvotāju no Austrumeiropas valstīm un pašlaik valstī mīt 63 090 poļi, 24 808 lietuvieši un 13 999 latvieši.

Lielākās grupas, kas ieradušās no ES neietilpstošām valstīm, ir 38 301 amerikānis, 16 677 nigērieši, 11 218 ķīnieši un 9644 filipīnieši.

Tautas skaitīšana arī parādīja, ka islāms tagad ir valsts trešā lielākā reliģija pēc katoļticības un protestantu Īrijas baznīcas.

Musulmaņu skaits no 2002.gada līdz 2006.gadam palielinājies no 13 400 līdz 32 500, kas ir pieaugums par 70%.

Katoļticība ir pārliecinoši vadošā ticība, kurai ir 3,68 miljoni sekotāju.

Dzimstības pazemināšanās ievērojami ietekmējusi ģimeņu lielu un vidējais bērnu skaits ģimenē no 2,2 1986.gadā samazinājies līdz 1,4 2006.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!