"Pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas patlaban tiek veidota Eiropā, nav vērsta pret Krieviju, bet gan draudiem, kas nāk no Irānas," sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Filips Kraulijs. "Mēs turpinām diskusijas par formām, kā mēs pretraķešu aizsardzības jomā varētu sadarboties ar Krieviju."
Valsts Departamenta amatpersona nākusi klajā ar šo skaidrojumu, reaģējot uz iepriekš Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieka Nikolaja Makarova pausto viedokli, ka ASV stratēģiskā pretraķešu aizsardzības sistēma ir vērsta pret Krieviju.
"Pretraķešu aizsardzības sistēmas attīstība un izvietošana ir vērsta pret Krievijas Federāciju," sacīja Makarovs. "Par spīti Rietumu valdību apgalvojumiem, ka tas ir vienīgi "mūsu drošības garantēšanai", tā tomēr tas nav."
Maskava iepriekš pauda gandarījumu, kad ASV prezidents Baraks Obama septembrī atteicās no sava priekšgājēja Džordža Buša lolotās ieceres izvietot Polijā un Čehijā pretraķešu aizsardzības vairoga elementus.
Tiesa, Krievijas pārstāvji joprojām izturas rezervēti arī pret alternatīvo ASV pretraķešu aizsardzības plānu, kas varbūt arī nav tik ambiciozs kā Buša "vairogs", tomēr būs vēl efektīvāks.
Ceturtdien Rumānijas prezidents Trajans Basesku apliecināja, ka viņa valsts, tāpat kā Polija un Čehija, piekritusi jaunā ASV aizsardzības projekta ietvaros savā teritorijā izvietot vidēja darbības rādiusa pārtvērējraķetes.
Makarovs norāda, ka jaunā aizsardzības sistēma Eiropā automātiski apdraud Krievijas stratēģisko bruņojumu, lai arī kāda retorika netiktu izmantota tās mērķu attaisnošanai.
"Šīs pretraķešu sistēmas izvietošana nešaubīgi vājina mūsu kodolbruņojuma potenciālu," uzsvēra Makarovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
