"Es uzskatu, ka izvēle par labu Robertam Edvardsam ir pilnīgi nepiemērota," ziņu aģentūrai ANSA izteicies Vatikāna pārstāvis Ignacio Karasko de Paula.
Jau ziņots, ka šī gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta britam Robertam Edvardsam, atzīstot viņa nopelnus IVF attīstībā.
"Viņa ieguldījums iezīmē pavērsienu mūsdienu medicīnas attīstībā," teikts Zviedrijas Karolinska institūta Nobela padomes paziņojumā.
"Viņa sasniegumi padarījuši par iespējamu neauglības ārstēšanu," norāda padome, piebilstot, ka neauglība ietekmē vairāk nekā desmit procentus no pāriem visā pasaulē.
Ārpusdzemdes jeb "in vitro" apaugļošanā tiek paņemta sievietes olšūna, un laboratorijas apstākļos tā tiek apaugļota ar spermu. Pēcāk olšūna sāk dalīties, un tai tiek ļauts attīstīties par embriju sākumstadijā. Tālāk embrijs tiek ievietots sievietes dzemdē. Ja viss norit veiksmīgi, tas attīstās par mazuli.
Darbu pie IVF attīstīšanas Edvardss sāka 1950.gados, un "viņa pūliņi 1978.gada 25.jūlijā beidzot vainagojās ar panākumiem, kad pasaulē nāca pirmais "mēģenes bērns"", savu lēmumu pamato Nobela prēmijas komisija.
Kopš Luīzes Braunas piedzimšanas ar IVF palīdzību pasaulē nākuši aptuveni četri miljoni cilvēku. "Ir radusies jauna medicīnas nozare, un Roberts Edvardss šo procesu vada jau no pamatatklājumiem līdz pat pašreizējai, veiksmīgai IVF terapijai."
Mūsdienās ar bērniņa nākšanu pasaulē vainagojas 20%-30% gadījumu, kad olšūna tikusi apaugļota ar IVF metodi.
"Ilgtermiņa pētījumi ir pierādījuši, ka IVF bērni ir tikpat veselīgi kā citi bērni," atzīst komisija.
Ar Nobela prēmijas piešķiršanu medicīnā pirmdien sākas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa, kad sabiedrības galvenā uzmanība būs piesaistīta prestižajai Nobela Miera prēmijai, kuru pagājušajā gadā visiem par pārsteigumu saņēma ASV prezidents Baraks Obama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
