Kopš Ukrainas konflikta sākuma Baltkrievijas armija veic regulārus manevrus un pārbauda kaujas spējas dažādās tās vienībās, it īpaši tās aviācijas daļās.

Šobrīd Baltkrievijā norisinās tradicionālās ziemas militārās mācības. Šogad treniņu programmas, kuras parasti sastāv no lauka mācībām, tiek īstenotas daudzkārt intensīvāk sešos valsts militārajos poligonos vienlaicīgi, ziņo raidsabiedrība "Currenttime".

Tāpat šogad mācībās negaidīti izsaukti simtiem rezervistu. Novērotāji ziņo, ka jau kopš Baltkrievijas kaimiņvalstī Ukrainā sākās militārs konflikts, par pēdējo Eiropas diktatūru nereti sauktajā valstī manevri un dažādas kaujas spēju pārbaudes notiek daudz biežāk.

"Ukraina aizvien vairāk pārvēršas nekontrolējamā zonā. Tur ir milzīga nereģistrētu ieroču aprite, no kuriem kaujas laikā, tā teikt, atbrīvojas. Tur ir dažādi elementi, cilvēki ar kriminālo pagātni. Šī cilvēku plūsma uz un no Ukrainas ir bīstama," Baltkrievijas bažas skaidro militārais analītiķis Aleksandrs Oļesinovs.

Savukārt pulkvedis un Baltkrievijas Izglītības ministrijas Ideoloģijas ģenerāldirektorāta vadītājs Vladimirs Makarovs vērš uzmanību arī uz kaimiņos esošajām NATO dalībvalstīm. "Mēs negatavojamies uzbrukt, ne mūsu brālīgajai Ukrainai. Mēs negatavojamies Polijā sagrābt reiz Baltkrievijai piederējušos apgabalus, pievienot Lietuvas galvaspilsētu un tā tālāk."

"Mūsu doktrīna šajā jautājumā ir skaidra, un mēs nevienu no valstīm neuzskatām par potenciālo ienaidnieku. Baltkrievijas militārā drošība sniedz iespēju novērst kara draudu un karastāvokļa rašanos," viņš uzskata.

Tikmēr Baltkrievijas Aizsardzības ministrija savā interneta vietnē savu bruņoto spēku aktivitātes pieaugumus saista ar tādu pašu notikšanu aiz tās robežām - pieaugošo NATO spēku aktivitāti Polijā, Lietuvā un Latvijā.

Oļesinovs uzskata, ka Baltkrievija ar tādu pašu piesardzību reaģē arī uz Krievijas militārajām aktivitātēm.

"Novērojama aizvien pieaugoša Krievijas pašapziņa. Agrāk tā automātiski savos aprēķinos rēķinājās ar Baltkrievijas armiju un, kā es to saprotu, uzlaboja tās efektivitāti vai vismaz uzturēja tās kaujas spējas esošajā līmenī. Taču šobrīd Krievija izvēlas to atstāt mazāku un vājāku. Gadījumā, ja pozīcijas mainīsies, vismaz būs vieglāk tikt ar to galā," skaidro militārais eksperts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!