Foto: Reuters/Scanpix
Izraēla ar nolūku turējusi Gazas joslas ekonomiku "uz sabrukuma robežas", tomēr galīgi to nesagraujot, liecina tīmekļa vietnes "WikiLeaks" trešdien publiskotā 2008.gada ASV diplomātiskā telegramma.

Saskaņā ar ASV vēstniecības Telavivā 2008.gada 3.novembrī izsūtīto diplomātisko telegrammu, kuru internetā ievietojis norvēģu laikraksts "Aftenposten", Izraēlas amatpersonas ASV diplomātiem pavēstījušas par saviem nolūkiem apspiest Gazas joslas ekonomiku.

"Kā daļu no viņu vispārējā embargo plāna pret Gazas joslu Izraēlas amatpersonas apstiprinājušas (..), ka plāno paturēt Gazas ekonomiku uz sabrukuma robežas, gluži pāri malai to nepārgrūžot," lasāms slepenajā telegrammā.

Pirmo reizi blokādi pret Gazas joslu Izraēla uzsāka 2006.gada jūnijā pēc tam, kad turienes kaujinieki nolaupīja Izraēlas karavīru Giladu Šalitu.

Pēc gada, kad kontroli pār 1,5 miljonu cilvēku lielo Gazas joslu savās rokās pārņēma islāmistu kustība "Hamas", Izraēla blokādi pastiprināja.

Izraēla Gazas joslā noteikto eksporta aizliegumu aizstāv, sakot, ka to attaisno vairāki gadījumi, kad Izraēlas teritorijā ievestie sūtījumi slēpuši palestīniešu kaujiniekus vai viņiem paredzētus ieročus.

Slepenajā telegrammā teikts: "Izraēlas amatpersonas vēstniecības amatpersonām apstiprinājušas (..) ka plāno paturēt Gazas ekonomiku darbojamies zemākajā iespējamajā līmenī, kas savienojams ar izvairīšanos no humanitārās krīzes."

Pagājušajā gadā Gazas joslā tika konstatēts viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem pasaulē - 35%.

Pēc 2010.gada 31.maija uzbrukuma Gazas palīdzības misijas kuģim, kurā tika nogalināti deviņi turku aktīvisti, starptautiskā sabiedrība piespiedusi Izraēlu blokādi atvieglot, atļaujot ievest civilā patēriņa preces.

Tomēr Izraēla joprojām bloķē "divējādi pielietojamās" preces, kas var tikt izmantotas gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Ierobežotos daudzumos atļauts ievest arī celtniecības materiālus starptautisko organizāciju vadītajiem projektiem, vēsta "Aftenposten".

Laikraksts pagājušajā mēnesī paziņoja, ka tā rīcībā nonākuši visi slepenie dokumenti, un turpmāk arī "Aftenposten" publicēs uz šiem dokumentiem balstītus rakstus neatkarīgi no "WikiLeaks" publikācijām.

Sadarbībā ar laikrakstiem "El Pais", "The Guardian", "The New York Times"," Le Monde" un "Der Spiegel" līdz šim "WikiLeaks" publiskojusi aptuveni 2000 no tās rīcībā esošajiem 250 000 dokumentu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!