Valdība plāno piedalīties banku jaunu akciju pārdošanā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, nodrošinot vismaz 70% no visa bankām nepieciešamā kapitāla.
Ja valsts iegūtu vairāk par 70% jauno akciju, tad tā noteiktu apstākļus, kas "aizsargātu nodokļu maksātāju intereses, un nodrošinātu, ka valsts saņem pastāvīgus ieņēmumus un iegūst nozīmīgu lomu institūciju pārvaldībā", norāda Zviedrijas Finanšu ministrija.
"Pat ja kapitāla tirgus ir sācis darboties labāk, kompānijām joprojām ir ļoti grūti saņemt tām nepieciešamos kredītus," sacīja Odels. "Tirgū valda bažas par augošajiem kredītu zaudējumiem un augstākām kapitāla prasībām, un tas var izraisīt kreditēšanas apsīkumu, ja netiek iepludināts papildus kapitāls."
Kapitāla iepludināšanas programma tiktu finansēta, izmantojot 15 miljardu kronu (987 miljonu latu) vērto stabilitātes fondu, ko pagājušā gada oktobrī izveidoja Zviedrijas valdība un apstiprināja parlaments.
Visām bankām, kas piekristu saņemt valsts finansiālu palīdzību, būtu arī jāpiekrīt uz diviem gadiem iesaldēt to vadītāju un valdes pārstāvju algas un jāatceļ visu prēmiju piešķiršana.
Zviedrijas valdība pagājušā gada decembrī prognozēja, ka recesija iestiepsies nākamajā gadā un valsts budžetā 2009. un 2010.gadā būs deficīts. Tas var likt centrālajai bankai šogad samazināt bāzes procentu likmi līdz 1%.
Pagājušajā gadā Zviedrija apņēmās garantēt banku kredītus 1,5 triljonu kronu (98,7 miljardu latu) apmērā, lai atvieglotu bankām finansējuma piesaisti. Valdība arī pieņēma 28 miljardu kronu (1,8 miljardu latu) palīdzības paketi autobūves industrijai. Vēl citi ekonomikas stimulēšanas pasākumi bija nodokļu samazināšana un izdevumi infrastruktūrai, skolām un veselības aprūpei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
