Vienā no eksperimentiem psihologi pētījumā iesaistītajiem studentiem vispirms rādīja melno vai balto cilvēku, bet pēc tam – izplūdušu pērtiķa fotogrāfiju. Tie, kam pirms tam tika rādīta negroīdās rases pārstāvja fotogrāfija, arī pērtiķī "atpazina" to pašu cilvēku.
Citā eksperimentā tika demonstrēta filma, kurā policisti sit aizdomās turēto, kura ādas krāsa no skatītājiem tiek slēpta. Pirms filmiņas noskatīšanās tika parādīta baltā vai melnā noziedznieka fotogrāfija ar piebildi, ka, "neraugoties uz aizdomām, viņš labs tēvs un kārtīgs ģimenes cilvēks".
Rezultāts pārsteidza pat vienu no pētniecēm Dženiferu Eberhartu, kura neaizmirsa piebilst, ka pati ir afroamerikāniete. Pirmkārt, tie skatītāji, kas domāja, ka tiek sists melnādainais, daudz lojālāk attiecās pret policijas darbību, bet, ja dosjē par noziedznieku tika izmantoti tādi epiteti kā "zvērisks", "necilvēcīgs", "cietsirdīgs", tad vairums studentu vispār attaisnoja policijas rīcību.
Pētījuma autori noskaidroja arī, ka oficiālajās policijas atskaitēs, ja runa ir par melnādainajiem noziedzniekiem, četras reizes biežāk parādās tādi vārdi kā "mežonīgs", "bezsirdīgs", "zvērs" u.c.
Kā skaidro Eberharta, iemesls daļēji meklējams "zinātniskajā rasismā", kad melnais cilvēks tiek uzskatīts par starpposmu starp pērtiķi un balto cilvēku. Vēl līdz šim bioloģijas mācību grāmatās tiek attēlots, kā "pērtiķis pārvēršas par balto cilvēku, kas tiek uzskatīts par evolūcijas augstāko pakāpi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
