Kāpēc šķiet, ka pasaule jūk prātā

Tagad pat gada laikā var notikt tādas izmaiņas normatīvos, noteikumos un mūsu spriestspējā, ka mēs vairs netiekam līdzi un nekontrolējam šo procesu... Varbūt tas nav tik tieši, decenti uztverams, bet mēs dzīvojam tik strauju pārmaiņu laikā, ka psihei grūti pielāgoties. Smadzenes nespēj to ierakstīt, apstrādāt un dot adekvātu atbildi. Tāpēc ir ļoti daudz neadekvātu risinājumu.

Vai ar vienu partneri pietiek?

Viens no veidiem, kā mēs varam progresēt un augt, ir caur partneri. Mums nav citu iespēju! Šajā laikā mēs kā milzīgas kosmiskas būtnes tik ātri maināmies – varbūt tāpēc ar vienu partneri vienā Zemes dzīvē nepietiek? Vai arī tas ir mazliet no patērētāju filosofijas – ka, mainot apavus un pērkot nepārtraukti jaunus, tu iesi ātrāk un skaistāk. Vai – ka pērkot pulksteņus uz Ziemassvētku vai Valentīndienas atlaidēm, tev būs vairāk laika... Nekas tāds nenotiks! Ja vīrieši un sievietes cits par citu spriež no šāda patērētāju viedokļa, mēs vienmēr būsim tajā "kucēna cilpā", pūloties noķert paši savu asti. Ir tikai darbs ar sevi. Un šajā darbā ne tik daudz jāskatās uz priekšu, cik atpakaļ. Jāpēta, kas ir bijis līdz šim, jo tikai tad tu vari sākt saprast, kas tu esi tagad.

Vadlīnijas Visumā jau ir, un mums atliek tikai... radīt

Jautājums par to, kas tu būsi rīt, vairs nav aktuāls, rītdiena var nepienākt! Nekad vēl cilvēces vēsturē nav bijis tā, ka rītdiena var nepienākt, – ne Viduslaikos, ne Kristus laikos, ne Mezopotāmijā. Šodien mums ir tik daudz zināšanu par reālu apokalipsi, ka rītdienai vairs īstenībā nav nekādas vērtības. Lai gan līdz šim visi skolotāji mums mācījuši pretējo.

Bet varbūt viss ir te un tagad? Varbūt tādas pagātnes un nākotnes nemaz nav? Bet varbūt ir vēl trakāk – varbūt viss ir nevis šeit un tagad, kā to postulē Tolle, Ošo un pārējie, bet viss jau ir noticis? Gītā ir tāds vēstījums, ka šeit, uz Zemes nevar notikt nekas, kas jau nav noticis debesīs. Lielās vadlīnijas vai koncepcijas jau sen ir Kosmosā radušās un tiek realizētas. Un mums nav variantu.

Ziemassvētkiem būt! Neuzbruksim ārējam fenomenam

Runājot par Ziemassvētku laiku – to visu, ko mēs gaidām, Ziemas saulstāvjus utt., – nevajag polarizēt, nevajag mistificēt sevī kādu vienu aspektu, apgalvot, ka "šie ir reliģiski svētki un uz mani neattiecas". Vai – "tas ir komerciāls pasākums un uz mani neattiecas". Vai, ka "šie ir mīlestības un došanas svētki, un es tagad tikai to vien darīšu".

Ja nenotiek šī polarizācija, ja tu pieņem dabiski, bez saviem personiskajiem kompleksiem, tad arī nav iemesla šiem svētkiem uzbrukt! Tad tev ir dota plašas, daudzveidīgas iespējas izpausties, kā tu vēlies. Neuzbrūc šim ārējam fenomenam! Tā ir tikai pārejoša parādība – tagad tā ir, un pēc mēneša vairs nebūs. Nāks Valentīna diena un jauna "sarkanā lupata", kurai tev kā vērsim mesties virsū...