Tāpat skābenes noderēs, lai iemarinētu šašliku. Ja skābeņu zupu gribas arī ziemā, iespējams tās saglabāt pašiem vai nopirkt konservētās skābenes. Jāpiebilst tikai, ka konservētās satur ļoti daudz sāls, tādēļ zupā sāli papildus likt nevajadzēs. Ja dārzā skābeņu daudz, varat tās sasaldēt ziemai, tikai pirms tam ieteicams lapas notvaicēt vai ielikt sietā, iemērkt uz īsu brīdi vārošā ūdenī un pēc tam notecināt.
Tiem, kam ir problēmas ar nierēm, labāk atteikties no skābā garduma, jo to veidotie nešķīstošie kalcija sāļi (oksalāti) var nogulsnēties nierēs, veidojot nierakmeņus.
Rabarberu kāti satur cukurus, organiskās skābes, minerālvielas, vitamīnus, flavonoīdus, šķiedrvielas, pektīnvielas u.c. bioloģiski aktīvas vielas. No tiem var pagatavot pierastos raušus, ķīseli, atspirdzinošu dzērienu vai pievienot nedaudz salātiem. Lai izlietotu rabarberu ražu, jābūt radošiem, tie iederēsies gan desertos, gan sātīgos ēdienos, kā arī dzērienos. Tos var pievienot kompotiem, plātsmaizēm un pudiņiem vai pagatavot rabarberu kvasu. Jaunās rabarberu lapas labi iederēsies atsvaidzinošos salātos, tomēr jāatceras, ka tajās ir daudz skābeņskābes.
Rabarberu kvass
1 kg rabarberu, 5 l ūdens, 4 - 5 krustnagliņas, kanēļa gabaliņš, 2 - 2 ½ glāzes cukura, rozīnes, 15 - 20 g rauga.
Rabarberus sagriež plānās šķēlītēs, aplej ar ūdeni un vāra kopā ar piedevām. Novārījumu izkāš, pieber cukuru, atdzesē līdz 20 - 30 °C un pieliek raugu. Dažas dienas tur siltumā. Norūgušo kvasu pārlej pudelēs, katrā pudelē ieliek 5 - 6 rozīnes. Uzglabā aukstumā.