Foto: LETA

Latvijas hokeja izlases vārtsargu treneris Artūrs Irbe pirms pusotra mēneša bija devies uz Sanhosē, kur tikās ar Elvi Merzļikinu, kurš piekritis pievienoties valstsvienībai uz 2024. gada pasaules čempionātu. Abi aizvadījuši četru stundu ilgu sarunu, un Merzļikins neesot vēlējies doties uz savu viesnīcu, Irbe atklāja intervijā podkāstam "Devītnieks".

"Mums ir bijušas divas sarunas," par attiecībām ar Merzļikinu teica Irbe. "Pirmā bija ļoti īsa. Pirms 2022. gada pasaules čempionāta skatījos pārbaudes spēli, biju ložā ar Sandi (Ozoliņu), kad ienāca Elvis. Tur vairāk ar viņu diskutēja Sandis. Otra saruna bija pirms pusotra mēneša Sanhosē. Biju tajā galā, un Elvis atbrauca uz izbraukuma spēli. Aizgājām vakariņās. Pēc četrām stundām vajadzēja šķirties – man Elvis bija jāsūta gulēt, citādi viņš nokavētu laiku, kad jābūt viesnīcā," stāstīja Irbe.

"Man gribējās viņu iepazīt, saprast. Atrast, pie kā var pieturēties," stāstīja Irbe, kurš uzskata, ka to arī izdevās panākt. "Ja četras stundas norunājām, un Elvis nedomāja par iešanu uz numuriņu, gan jau viss bija kārtībā."

2023. gada pasaules čempionātā, kurā Latvijas izlase izcīnīja bronzas medaļas, Latvijas izlases vārtsargu trio veidoja Artūrs Šilovs, Ivars Punnenovs un Kristers Gudļevskis. Irbe varētu par katru varētu pateikt ļoti daudz labu lietu.

"Man ir zīmīgi, ka visi trīs gatavi atkal braukt uz izlasi. Pirmajā spēlē Ivaru noņēma pēc piecām minūtēm. Artūrs turpinājumā aprija vēl četrus golus. Pēc spēles Ivars piegāja pie Artūra un mierināja viņu. Uzsita uz pleca un teica , ka viss kārtībā. Tajā brīdī redzēju, kāds ir mūsu kolektīvs, kāda ir mūsu komanda. Ivaram nevienu brīdi nebija viegli – ne čempionātā, ne pēc tam vasarā. Neslēpsimies un netēlosim, ka nesaprotam. Komanda izcīna medaļas, bet personīgi ir grūti. Viņš atbalstīja komandu, cik vien varēja. Tā ir milzu iekšējā cīņa, kas jāpārvar, ar ko jātiek galā," apzinājās Irbe.

Irbe pārstāvēja Latvijas valstsvienību 11 pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs. Podkāstā "Devītnieks" viņš atcerējās gan 2000. gada uzvaru pret Krieviju (3:2), gan 2006. gadā piedzīvoto sagrāvi Turīnas olimpiskajās spēlēs (2:9).

"Tas, ka Krievija atcerējās un bija motivēta atriebties par 2000. gadu – viennozīmīgi. Atceros, ar kādu sajūsmu (Jevgeņijs) Malkins iemeta otros vārtus. Viņš uz mani skatījās un svinēja. Varēja just, ka tas ir personiski. Ja skatāmies vēsturiskā kontekstā, bija vērts vienu uzvaru apmainīt pret otru zaudējumu," teica Irbe.

Intervijas laikā Irbe atcerējās piedalīšanos barikādēs un pastāstīja arī par savu ekipējumu – kājsargiem braukts pāri ar autobusu, bet ķiveres meklētas ar sludinājuma palīdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!