Basketbola vēsturē tika ierakstīti pirmie čempioni Mārtiņš Grundmanis, Džems Raudziņš, Aleksejs Anufrijevs, Rūdolfs Jurciņš, Visvaldis Melderis, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš un Eduards Andersons, kā arī treneris Valdemārs Baumanis. Ženēvā bija arī Andrejs Krisons un Edgars Rūja, kuri nepiedalījās nevienā spēlē (toreiz mačam drīkstēja pieteikt septiņus spēlētājus), bet par Visvalža Meldera līdzdalību finālmačā ir pretrunīgas ziņas.
Turnīrs risinājās pēc sarežģītas sistēmas. Pirmajā kārtā Latvijas valstsvienība pārspēja Ungārijas izlasi ar 46:12 (20:7), tad ar pusfinālā ar 28:19 (16:12) uzvarēja Šveici, bet finālspēlē ar 24:18 (16:12) pieveica arī Spāniju.
Latvijas valstsvienības treneris Valdemārs Baumanis pēc daudziem gadiem uzsvēra, ka uzvara bijusi pelnīta: "Man bija izdevies atrast piecus spēlētājus, kas viens otru lieliski papildināja. Tādejādi radās vienība, kas vienlīdz efektīvi sadarbojās uzbrukumā un aizsardzībā. Šie pieci spēlētāji bija: aizsardzībā Mārtiņš Grundmanis un Eduards Andersons, centrā Rūdolfs Jurciņš, uzbrukumā Jānis Lidmanis un Aleksejs Anufrijevs. Latvijas vienība 1935.gadā ne tikai uzvarēja, bet ar savu spēli parādīja Eiropas lielvalstīm Francijai, Itālijai un Spānijai, kāds skaistums slēpjas basketbolā."
"Mūsu spēles pamatā bija amerikāņu sistēma, kuru mums tik iespaidīgi bija iemācījuši šīs valsts sporta speciālisti, kas pēc Pirmā pasaules kara darbojās Latvijā. Te jāpiebilst, ka latvieši bija apdāvināti skolēni," Baumanis teica vēlāk. "Latvijas vienības uzvara Ženēvā visai sporta Eiropai bija milzīgs pārsteigums. Par mums rakstīja visi lielākie sporta laikraksti. Sacensībās noraudzījās arī daudzu valstu diplomātiskie pārstāvji, jo Ženēvā darbojās Tautu savienība. Zīmīgus vārdus mūsu spēlētājiem pēc uzvaras veltīja Latvijas sūtnis Feldmanis: "Ko Latvijas brīvvalsts diplomāti Ženēvā sasnieguši 15 gados, to jūs pārsniedzāt dažās dienās.""
Pirmo čempionu likteņi labi raksturo vēstures dzirnas, kurās latvieši tika ierauti divdesmitā gadsimta vidū. Visvaldis Melderis 1944.gadā krita leģiona cīņās Latgalē, Aleksejs Anufrijevs - 1945.gadā sarkanās armijas kaujās Kurzemē, Mārtiņš Grundmanis 1945.gadā izdarīja pašnāvību karagūstekņu nometnē Rīgā, Rūdolfs Jurciņš gāja bojā 1947.gadā izsūtījumā Sibīrijā. Pēc kara uz dzīvi Austrālijā apmetās Jānis Lidmanis (miris 1986.gada 29.novembrī Melburnā) un Džems Raudziņš (1979.gada 13.decembrī Pērtā), bet Valdemārs Baumanis dzīvoja Francijā un ASV (miris 1992.gada 24.aprīlī Čikāgā), Eduards Andersons daudzus gadus pavadīja izsūtījumā Sibīrijā, un vienīgais no pirmajiem čempioniem mūža nogali pavadīja Rīgā (miris 1985.gada 29.novembrī).
Atceroties Latvijas basketbola zelta mirkli, piedāvājam nelielu ieskatu to laiku laikrakstos un citātu no "Sporta pasaules" par Latvijas basketbolista gaitām Ženēvā.
"Latvijas vienība Ženēvā ieradās 30. aprīļa rītā, 30. aprīli un 1. maiju mūsu vienība pavadīja, apskatot skaisto pilsētu un iepazīstoties ar cīņu vietu. Pirmais petinieks mūsu zēniem bija Ungārijas vienība. Sākumā latviešiem neierastos cīņas apstākļos: ļoti lielais spēles laukums un spilgtā saules gaisma stipri traucēja Latvijas piecnieka sadarbību. Tikai pēc ilgākas ungāru sargājamā groza bombardēšanas Jurciņš to iekaroja. Tālākā cīņā latvjiem sekmējās aizvien labāk, un puslaiks jau vēsta Latvijas 20-7 pārsvaru. Arī 2. puslaikā visu laiku nospiedošs Latvijas piecnieka pārsvars," tā Latvijas basketbola leģendām sekmējās pirmajā mačā.
Latvijas un Šveices cīņa pusfinālā jau no pirmajām sekundēm bijusi "ļoti sīva un neatlaidīga". "Sākumā šveiciešiem ierastos cīņas apstākļos veicās labāk, taču jau 1. puslaiku Latvija beidz ar 4 punktu pārsvaru 16-12. 2. puslaikā abas vienības cīnās vēl uzmanīgāk kā pirmā cīņas posmā. Latvji labi nosedzot Šveices bīstamāko vīru, garo centru, stipri paralizē Šveices uzbrukumu. Lēnām, bet noteikti palielinās punktu starpība. Kad atskan beigu signāls, uz melnās rezultātu tāfeles rēgojas šādi skaitļi: Latvija - 28; Šveice - 19. Neliekuļoti priecājas mazais latvju pulciņš, Arī skatītāji velta lieliskās cīņas uzvarētājiem jūsmīgas ovācijas. Mūsu vienība bija vakar lielākā senzacija."
Fināla spēle starp Latviju un Spāniju risinājusies pulksten 23 vakarā. "Mūsu zēni bija labāki saspēlē un noteiktāki, bet spānieši temperamentīgāki, kustīgāki. Abas vienības cīnījās ļoti uzmanīgi, jo cīņa taču risinājās ap lielo, bagātīgas slavas nesošu jautājumu: "Kam būt Eiropas meistaram basketbolā?". Kā latvji, tā arī spāņi viens otru ļoti uzmanīgi sedza, tādēļ arī cīņas gala rezultāts samērā ļoti mazs."
"Publika ar lielu interesi sekoja uzmanīgai risošai fināla spēlei. Mazliet pārāki izrādījās mūsu valsts krāsu aizstāvji un 2x20 minūšu garā cīņa noslēdzās ar pelnītu Latvijas uzvaru 24-18. Lieliskā cīņa izcīnīta! Latvija uzvarējusi! Mūsu cīnītāji apkampjas... Pacilāti, svinīgi skan Latvijas tautas lūgšana: "Dievs, svētī Latviju"... Bezglaa priecājas arī nelielais latvju skatītāju pulciņš, kuru vidū bija arī Latvijas sūtnis Ženēvā Feldmanis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
